Savam kursa darbam saistību tiesību priekšmetā es izvēlējos tēmu – līgumsods.
Jau senie romieši ir teikuši “Pacta servanda sunt” – līgumi ir jāpilda. Arī mūsdienās šis atzinums ir likts privāto tiesību pamatā un daudzu valstu likumdošana, tai skaitā arī Latvijas, tiek vērsta uz to, lai pienācīgā kārtā uzņemta saistība tiktu pildīta.
Nodibinātu saistību izpilde vispirms ir jānodrošina pašiem saistību dalībniekiem. Latvijas likumdošanā Civillikuma saistību tiesību daļā ir ieviesta nodaļa par saistību tiesību pastiprināšanu, kuras mērķis ir ar likumu nodrošināt, lai saistības tiktu pildītas.
Civillikumā ir noteikti četri saistību tiesību pastiprināšanas elementi – CL 1691.pants “Saistību spēku bez ķīlas tiesības (1278. un turpm.p.) pastiprina:
1)ar galvojumu,
2)ar līgumsodu,
3)ar rokasnaudu.”
Šis pants ir Civillikuma Saistību tiesību daļas 5.nodaļas “Saistību tiesību pastiprināšana” pirmais pants, kurš atklāj šīs nodaļas saturu un faktiski uzskaita apakšnodaļu virsrakstus. Šajā darbā apskatīto veidu – līgumsodu, esmu centusies norobežot no ļoti līdzīga institūta – nokavējuma procentiem. Lai to būtu iespējams izdarīt, izvirzīju mērķi noskaidrot:
1)līgumsoda jēdzienu,
2)līgumsoda funkcijas,
3)līgumsoda saistības rašanos un tās saistību ar parādnieka vainu,
4)līgumsoda priekšmetu,
5)līgumsoda veidus,
6)līgumsoda un nokavējuma procentu savstarpējo saistību,
7)līgumsoda saistības izbeigšanās nosacījumus.
Lai šos uzdevumus realizētu, esmu izmantojusi bez Latvijas Civillikuma arī tā priekšgājēju – Vietējo Civillikumu kopojumu, kā arī pirmskara un pēckara ievērojamu saistību tiesību speciālistu darbus un publikācijas, tāpat arī tiesu prakses materiālus.
1.Līgumsods.
Stājoties civiltiesiskās attiecībās – slēdzot darījumus (arī vienpusējus), katrs no darījuma dalībniekiem nonāk situācijā, kad ir spiests dāvāt otram dalībniekam savu uzticību. Katra līdzēja patiesā griba ir noslēgt darījumu, nodrošināt tā izpildi no savas puses un to pašu sagaidīt arī no otras puses un no šī darījuma izpildes gūt sev materiālu vai morālu labumu.
Darījuma pušu griba neaptver uzticēšanos otrai pusei, tāpēc uzticības dāvāšana atkarīga no vairākiem nosacījumiem. No vienas puses tie ir partnera materiālais stāvoklis, labā slava, personīgās īpašības, pārliecināšanas spējas, iepriekšējo darījumu pieredze, konkrētās saimnieciskās nozares un visas valsts ekonomiskais stāvoklis, no otras puses tā ir valsts spēja, pieredze un prasme civiltiesiska pārkāpuma gadījumā panākt cietušās puses likumisko prasību apmierināšanu.
Ņemot vērā šos faktorus, darījuma dalībnieki cenšas apgrūtināt otrai pusei šī konkrētā līguma neizpildi, radīt nosacījumus, kuri iestājas, ja līguma nosacījumi netiek pildīti. Šādu apstākļu radīšana notiek nodibinot papildus (akcesoras) saistības pie pamattiesībām, šo saistību uzņemšanās ietekmē darījuma dalībnieku gribu, virzot to uz saistību izpildi. Viens no šādiem saistību pastiprinošiem veidiem ir līgumsods.
Līgumsoda definīcija dota CL 1716. Pantā – “Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.”1
Kā norāda prof. K.Torgāns “definīcijā lietotais arhaiskais vārds : “pametums” nozīmē mantisku samazinājumu”2 Domājams, šis pašlaik reti lietotais vārds, cēlies no darbības vārda “pamest”, tātad, “zaudēt”, “pazaudēt” un vārds “pametums” mūsdienās būtu tulkojams kā “zaudējums”. Acīm redzot, lai izvairītos no kļūdām un pārpratumiem, kuri varētu rasties apzīmējot ar vienu terminu jēdzienu, kurš apzīmē darījuma dalībnieka, kas vainīgs līguma noteikumu neievērošanā, uzņemtu saistību par pieļauto saistību neizpildi vai nepienācīgo izpildi ciest mantisku samazinājumu, un jēdzienu, kurš apzīmē mantisku samazinājumu, kuru cieš persona no citu darījuma dalībnieku, trešo personu prettiesiskas vai neuzmanīgas rīcības, vai no nepārvaramas varas iedarbības, vai no paša cietušā neuzmanīgas vai prettiesiskas rīcības, likumdevējs ir izvēlējies šo, kaut seno, bet unikālo vārdu.…
