4. NOBEIGUMS
Apkopojot visu izanalizēto, pieejamo literatūru darba autore var secināt, ka līgumsods pastiprina noformētās saistības un darbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, kas pastiprina atbildību un liek nepārkāpt uzņemtās saistības. Tā funkcija galvenokārt ir mudināt patērētāju izpildīt līgumu, nevis komersantam nest peļņu vai arī radīt tik lielu maksājumu slogu patērētājam, ka viņš vairs nav spējīgs izpildīt no līguma izrietošās saistības.
Saskaņā ar LR Civillikumu, līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Katram savas tiesības jāīsteno labā ticībā un nedrīkst nepamatoti iedzīvoties uz cita rēķina.
Tiek izdalīti vairāki līgumsoda veidi: par saistību neizpildi vispār, par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā(konkrētā (cietā) naudas summā izteikts līgumsods, procentos izteikts līgumsods). Tā pat var būta arī līgumsoda apmērs nosakāms pēc SIA cenrāža, kad līgumsods ir noteikts bankas tipveida noteikumos kā arī MK noteikumos vai pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēts līgumsods u.c.
Līgumu disciplīna jeb civiltiesisko saistību pienācīga pildīšana ir svarīga mantisko attiecību stabilitātes un tautsaimniecības sekmīgas attīstības priekšnoteikumi. Darba autore uzskata, ka Latvijā bija nepieciešams noteikt konkrētas robežas līgumsoda apmēram, jo pārmērīgi līgumsodi bija ieguvuši ļoti lielu izplatību un to mazināšanas ceļu sākotnēji iezīmēja spriedumi tajās tiesu lietās, kurās līgumsodi pārsniedza 500 un vairāk procentus no pamatparāda.
…
