Līgumsods un tā veidi

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Referāta izstrādes rezultātā autore ir izvirzījusi sekojošus secinājumus:
1. Līgumsods ir saistības pastiprinājums, kas iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta.
2. Līgumsods kļūst par atbildības izpausmi un tiek piemērots tad, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams, lai atturētu parādnieku no saistības pārkāpuma.
3. Līgumsods dalās pēc trīs veidiem, pēc to attiecības ar zaudējuma atlīdzības pienākumu, pēc attiecības pret pienākumu izpildīt saistību, un pēc pastiprinājuma saistībai kopumā vai atsevišķu noteikumu izpildīšanai.
4. Līgumsoda apmēru nosaka līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
5. Ja parādnieks samaksā tikai daļu no sava parāda, tad maksājuma secība notiek sekojoši: parāda daļa vispirms tiek ieskaitīta vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu, lai nosegtu tieši pamatkapitāla rēķinu. Citāda vienošanās par līgumsoda dzēšanas kārtību nav spēkā.
6. Pēc Civillikuma 2013. gada grozījumiem ir mainīta līgumsoda apmēra noteikšana, pirms 2013. gada līgumsodu varēja noteikt cietā summā vai procentos no visa līguma priekšmeta vai no saistību neizpildītās daļas, savukārt, pēc Civillikuma grozījumiem, līgumsodu nosaka pieaugošu, bet kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra
…