Likumdošanas garantijas personu tiesībām brīvi iegūt informāciju un to izplatīt

SECINĀJUMI
Analizējot abus gadījumus, tika ņemts vērā, ka gadījuma atšķiras to specifikas dēļ un pieprasītās informācijas dēļ. Abos gadījumos papildus likumiem, kas ierobežo vai pieprasa piekļuvi kādai informācijai, darbojas vēl likumi, kas šo informāciju aizsargā tās specifiskā satura dēļ un seku, ko varētu izraisīt konkrētās informācijas publiskošana vai nesankcionēta izmantošana, dēļ.
Pirmajā gadījumā var noprast, ka informācijas prasītājs ir privātpersona (kas nav žurnālists), kurai nav vērā ņemama pamatojuma pieprasīto personu, kas sadarbojušās ar PSRS drošības iestādēm, saraksta ieguvei savā īpašumā. Papildus tam, ka šī informācija ir ierobežotas pieejamības un netiek izpausta arī medijiem, nemaz nerunājot par privātpersonām, šīs informācijas izpaušana varētu nopietni kaitēt personām, kuru vārdi būtu šajā sarakstā. Būtiski ir pieminēt, ka visu personu, kuras tiek turētas aizdomās par sadarbošanos ar PSRS drošības iestādēm, patiesā sadarbošanās vai nesadarbošanās nav līdz galam noskaidrota, nopietnas sekas varētu būt gadījumā, ja tiktu publiskota informācija par šo cilvēku, viņam piedēvējot darbības, kurās viņš nav iesaistījies, būtībā apmelojot viņu un aizskarot viņa godu un cieņu.
Informācijas prasītājs ir izmantojis diezgan tipisku argumentāciju prasītāju vidū – atsaucoties uz LR Satversmes 100. pantu, apelējis pie vārda brīvības un informācijas ieguves ierobežošanas no Satversmes aizsardzības biroja puses. Šajā gadījumā gan jāatzīst, ka tiesas lēmums ir izdarīts atbilstoši likumiem, kas aizsargā pieprasīto sensitīvo informāciju un tajā iesaistītos cilvēkus, un informācijas ieguvei šajā situācijā ir jāuzliek robežas.
…