Likumdošanas piemērošana un tās optimizācija mantojuma lietās Latvijas Republikā

Nobeigums
Saskaroties ar mantojuma lietām, reālajā dzīvē nākas konstatēt, ka likumdevējs cenšas likumiski noregulēt mantojuma lietas atrisinājuma kārtību. Vairākkārt grozot un mainot mantojuma likumdošanas piemērošanu, no vienas puses atbrīvojot tiesu instances no bezstrīdus mantojuma lietām, no otras puses piespiež pretendentus pirms mantojuma pieņemšanas precīzi saprast tiesības un pienākumus, kā arī turpmākās problēmas.
Ir konstatējams, ka nezināšana mantojuma tiesības lietās piespiež mantojuma ņēmējus ilgstošā laikā aizstāvēt savas, kā mantinieka, tiesībās tiesā. Ilgstošais process pastiprināts ar to, kad mantojuma masas sastāvā ietilpst transportlīdzeklis vai nekustamais īpašums. Par mantojuma masu iepriekš norādīta sastāvā, pirms mantojuma pieņemšanas, jau rodas pienākumi nodrošināt: apsaimniekošanu, saglabāšanu un uzturēšanu ar saviem spēkiem un naudas līdzekļiem. Civillikuma 1261. pantā noteikts, ka pienākums nest nekustamam īpašumam esošu reālnastu jau ar pašu iegūšanu pāriet uz katru šā nekustamā īpašuma ieguvēju.
Pēc mantojuma pieņemšanas mantojuma ņēmēji ir spiesti vērsties tiesā ar mērķi aizstāvēt savas aizkārtas tiesības. Tiesāšanās procesā rodas daudz strīdus situācijas starp likumiskiem un neatraidāmiem mantiniekiem. Bieži vien ir nepieciešama mantojuma aizsardzība pirms mantojuma saņemšanas.
Būtiski ir norādīt, ka mantojuma masa nav tikai mantojuma atstājējam piederējušais īpašums. Pirms nāves dienas starp mantojuma atstājēju un tuvākajiem radiniekiem var pastāvēt kopīpašuma tiesībās, ka arī piespiedu noma. Mantojuma masas jēdziens jāizprot plašāk nekā tas varētu likties no sākuma. Jānorāda, ka ne visi pienākumi, ko savas dzīves laikā uzņēmies mantojuma atstājējs, ir jāturpina tā mantiniekiem.
Likumdevējs šim nolūkam radījis mantojuma legālo definīciju, ko jāatzīst par pareizu. Papildinājumi šai definīcijai ir atrodami ne tikai Civillikumā, bet arī citos normatīvajos aktos. Tāpēc, lai pilnībā izprastu, ko mantinieks var iegūt pēc mantojuma atstājēja nāves, ir jāskata visu saistošo normatīvo aktu kopsakarība. Tas ir ļoti svarīgi, jo kļūdaina šī jēdziena izpratne var novest pie nepareiza vai nepietiekama priekšstata par savu mantojuma iegūšanas tiesību realizācijas iespējām un apjomiem.
…