Secinājumi
Izstrādājot darbu un pētot Lisabonas līgumu, autore secina, ka Lisabonas līgumam ir enciklopēdisks raksturs, bet pamatā tas nodrošinās efektīvāku ES pārvaldību, vienlaikus dodot Latvijas tautai un visu tautu vēlētajam Eiropas Parlamentam lielākas pilnvaras. Šajos ietvaros varēsim censties pilnvērtīgāk nodrošināt Latvijas intereses. Autore piebilst, ka Lisabonas līgums racionalizēs ES vadību un dos mums lielākas iespējas ietekmēt ES politiku.
Izstrādājot darbu autore secina un pievienojas arī jau iepriekš citu ES darbības un attīstības pētnieku izvirzītajiem secinājumiem, ka Lisabonas stratēģijas pamatmērķis ir panākt, lai ES līdz 2010. gadam kļūtu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas attīstās ilgtspējīgi, radot vairāk labāku darba-vietu un lielāku sociālo vienotību, kā arī paralēli nodrošinot arī vides aizsardzību. Kas autorei šķiet ļoti svarīgi, tāpēc arī autore nostājas par šī līguma nepieciešamību un svarīgumu. Tādā veidā pēc autores domām šis līgums sāk stiprināt Savienības efektivitāti un demokrātisko leģitimitāti un uzlabot tās darbības saskaņotību.
Lai gan autore darbā pievērsās Lisabonas līgumam un Eiropas Savienības nākotnei, kā arī izteica secinājumus, tomēr pie tā visa autore vēlas piebilst. Ka, lai gan Lisabonas līgums jau ir stājies spēkā, konkrēti tā iedarbību uz sabiedrību un Eiropas Savienību spriest vēl pārāk ātri, jo autore uzskata, ka, lai pilnībā izvērtētu līguma ietekmi uz ES būtu jāpaiet lielākam laika posmam. Tomēr tas ir tikai autores subjektīvais viedoklis, tāpēc katram jālemj pašam. Bet tas vai tiešām līdz ar līguma stāšanos spēkā, politikā mainīs tik daudz kā bija iecerēts, kā arī drošības un ekonomiskajos jautājumos, to mēs varam spriest jau tagad. Kā arī to, vai mums, kā ES iedzīvotājiem tas nāks par labu, autore vēl uzsver, ka katram no mums to ir tiesības izvērtēt un spriest pašam, kā demokrātiskā sabiedrībā tas paredzēts.
…
