Secinājumi
Lisabonas stratēģija, kas tika pieņemta vienā no Eiropas Padomes sanāksmēm Lisabonā, 2000. gada martā, bija ļoti ambiciozs un, manuprāt, pārāk sapņains un, mērķu uzstādījumu ziņā, pārspīlēts projekts, ko desmit gadu laikā Eiropas Savienībai pilnībā tā arī neizdevās realizēt. Stratēģijas galvenais mērķis bija desmit gadu laikā Eiropu izveidot par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas spēj nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, lielāku skaitu kvalitatīvu darbavietu un lielāku sociālo kohēziju.
Manis izvēlētā referāta tēma ir „Lisabonas stratēģija zināšanu ekonomikas un zināšanu sabiedrības veidošanai”, tomēr referāta gaitā aplūkoju visus stratēģijas galvenos mērķus, ne tikai šo vienu - zināšanu ekonomikas un zināšanu sabiedrības veidošana. Uzskatu, ka visi uzstādītie mērķi savā starpā ir cieši saistīti, līdz ar to nevar aplūkot vienu, neaplūkojot pārējos. Zināšanu sabiedrības veidošana tika uzstādīts kā pamats ekonomiskās augšupejai un spējai izkonkurēt pasaules lielākās ekonomikas, tādēļ nevar aplūkot vienu, neaplūkojot pārējos mērķus, tāpat arī sasniegumus.
Kopumā šo desmit gadu laikā, no 2000. gada līdz 2010. gadam, Lisabonas stratēģija ir devusi vairākus uzlabojumus, tomēr pilnībā sākumā izvirzītais mērķis – kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē– tā arī netika sasniegts.
Desmit gadu laikā ir radīti vairāki miljoni jaunu darbavietu; sasniegta daļēja tirgus liberalizācija telekomunikāciju, dzelzceļa kravu pārvadājumu, pasta pakalpojumu, elektrības un gāzes nozarēs; izveidota Vienotā Eiropas gaisa telpa, ļaujot samazināt gaisa pārvadājumu aizkavēšanos un noslogotību; ilgu laiku arī bezdarba līmenis bija ievērojami samazinājies, tomēr šobrīd tā vairs nevarētu teikt, jo to atkal ievērojami palielināja vispasaules ekonomiskā krīze. Uz zināšanām balstīta ekonomika pamazām sāk kļūt par realitāti, turklāt tajā iesaistās lielākā daļa skolu, uzņēmumi, valsts pārvalde un mājsaimniecības, turklāt nozīmīga loma ir arī Eiropas pētniecības telpas izveidei. Ir palielinājusies interneta, lielāka uzmanība tiek pievērsta vides saglabāšanai - izstrādājot politikas, aizvien biežāk tiek domāts par ilgtspējīgu attīstību. Vairākas dalībvalstis ir sākušas reformēt savas pensiju sistēmas, lai risinātu iedzīvotāju novecošanas problēmu.
…
