Literārās valodas izveidošana un attīstīšana 19.gadsimta 50.-60. un 70.-80.gados; jaunlatviešu periods

Nobeigums
Ikvienas tautas valoda veidojusies līdz ar dažādiem notikumiem tautas vēsturē. Vispirms tie bija veclatviešu rakstnieki, kas sāka kopt latviešu valodu no naizteiksmīgās baznīcu valodas, bet vēlāk arī jaunlatvieši, kas ne tikai pievērsa uzmanību izteiksmīgākas un pareizākas valodas veidošanā, bet arī lika pamatus mūsdienu latviešu literārās valodas veidošanā.
Veidojot pētījumu par jaunlaviešu nozīmi literāras valodas veidošanā, nevar izcelt tikai vienu vai divus darbiniekus, jo jaunlaviešu darbība valodniecībā ir neatsverams ieguldījums literāras valodas veidošanā. Piemēram, 19. gadsimta beigās valodniecībā lielu ieguldījumu devisgan Juris Alunāns, kas bija pirmais literāras valodas kopšanas darba aizsācējs, uzsākot latviešu valodas kopšanas darbu ar saviem dzejas tulkojumiem, gan Atis Kronvalds, kas darināja daudzus jaunvārdus, kuri ir mūsdienu literārās valodas leksikas pamatā, gan Krišjānis Barons, kurš, darbodamies publicistikā, izveidoja daudzus populārzinātniskus rakstus, tādējādi ieviešot un popularizējot latviešu valodā daudzus zinātniskus terminus, gan Krišjānis Valdemārs, kurš turpināja jaunlatviešu centienus literāras valodas izveidē, izdodams divas nozīmīgas un apjomīgas svešvārdu vārdnīcas un arī Kaspars Biezbārdis, kas nozīmīgu ieguldījumu devis latviešu valodas gramatikas sistematizēšanā.
…