Literatūra 18.gadsimtā

2.1. Romantisma virziena raksturojums

18.gs. beigās un 19.gs. sākumā literatūrā, tēlotājā mākslā un mūzikā ienāk jauns mākslas izpausmes virziens, kas ātri kļūst populārs visu mākslas virzienu pārstāvju vidū. Tas ir romantisms (franču val. – romantisme). Tas ir idejisks un mākslas virziens Eiropas un Amerikas garīgajā kultūrā šai laikā.
Romantisma rašanos izraisīja vilšanās Lielajā franču revolūcijā un apgaismības ideoloģijā.
Romantisma pārstāvji centās pretstatīt realitātei jaunus, zināmā mērā neskaidrus un nosacītus sabiedrības ideālus. Romantisma māksla tā vērsās pret klasicisma racionālismu. Mākslā tika attēlotas neparastas parādības un apstākļi, visai saspringtas situācijas.
Romantiķi savas daiļrades priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, parādot ar kaislībās apveltītu un traģiski vientuļu stipra rakstura cilvēku.
Romantisma literatūras pārstāvju daiļradē atklāti dominē rakstnieka subjektīvā attieksme pret tēlotām īstenības parādībām, kad esošā vietā tiek izvirzīts vēlamais un cilvēkam ideālais, personība tiek akcentēta kā pašvērtība. Romantiķi popularizē cilvēka garīgo brīvību un patstāvību, neatkarību no objektīvajiem apstākļiem. Tāpēc romantiķi, tēlojot dzīvi, vai nu akcentē tās pārveidi, vai arī novēršas no reālās dzīves paša radīto sapņu pasaulē. …