Livonijas grāmatniecība: grāmatu aprite, tehnoloģijas un žanri

Domājot par viduslaiku Livoniju, ļoti daudziem nāk prātā stereotips par lielu masu analfabētisku vāciešu, kas ar uguni un zobenu ienes kristietību un arī pārņem varu, uzreiz necilvēcīgi izkalpinot vietējos. Kāda gan viņiem varētu būt grāmatniecība? Tomēr vispārzināma frāze par viduslaiku sabiedrību ir "patiesība ir rakstos". Tika slēgti līgumi, bija klosteri- arī tie pavisam noteikti ir saistāmi ar grāmatniecību. Jā, protams, ka šī grāmatniecība visticamāk gandrīz nemaz nesaistījās ar vidusmēra vietējo zemnieku, bet arī visur citur Eiropā zemnieki, kas veidoja lielāko iedzīvotāju daļu, bija analfabēti.
Grāmatniecība ir būtībā viss, kas saistāms ar grāmatām- to ražošana, izplatīšana, glabāšana un izlietošana1. Pētot jautājumus par grāmatniecību, netiešā veidā var iegūt informāciju par sabiedrības nostādnēm, garīgi dzīvi kopumā, kopējo noskaņojumu. Informāciju par sabiedrību var iegūt gan aplūkojot konkrētajā laikā apritē esošo tekstu saturu, gan no izdošanas un iesiešanas manierēm, gan no ziņām par grāmatu apriti utt.
Tomēr grāmatniecība ir arī ļoti nedrošs avots, jo saglabājusies ļoti maza daļa no tām grāmatām, kas lietotas viduslaikos.
Par sava referāta mērķi izvirzu aplūkot Livonijas grāmatniecības attīstību kā liecību par kultūras dzīvi un pastāvošām sabiedriskās domas tendencēm laika posmā no bīskapa Alberta līdz Livonijas karam. Lai to sasniegtu izvizu sekojošus uzdevumus- aplūkot grāmatniecības pirmsākumus, grāmatu ražošanu un nokļūšanu Livonijā; īsumā raksturot Livonijas grāmatu apriti; aplūkot Livonijas grāmatu žanrus un pievērsties dažiem konkrētiem darbiem. …