Реферат
Искусство, культура и история
История, культура
Livonijas ietekme uz vietējo tautu attīstības gaitu nākotnē-
Livonijas ietekme uz vietējo tautu attīstības gaitu nākotnē
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Teorētiskā daļa | 4 | |
1. | Krusta kari Austumbaltijā | 4 |
1.2. | Lībiešu un baltu cīņa ar iebrucējiem | 5 |
1.3. | Latgaļu pakļaušana | 8 |
2. | Livonijas konfederācijas izveidošana un politiskā sistēma | 9 |
3. | Rīga un citas Livonija pilsētas | 13 |
3.2. | Saimnieciskā dzīve Livonijā | 16 |
4. | Arhibīskaps un ordenis | 18 |
4.2. | Livonijas bīskapu valstiņa | 19 |
4.3. | Livonijas ordenis | 19 |
5. | Garīgā un sociālā dzīve Livonijā | 21 |
6. | Tirdzniecības pilsēta Rīga | 23 |
6.2. | Rīgas pilsoņi | 24 |
6.3. | Vasaļi un zemnieki | 26 |
7. | Livonijas valstu noriets | 28 |
Pētnieciskā daļa | 31 | |
1. | Intervija ar vēsturnieku | 31 |
1.2. | Secinājumi par Interviju | 37 |
2. | Jēdzieni | 39 |
Secinājumi | 40 | |
Annotation | 41 | |
Literatūras saraksts | 42 |
1.1 Krusta kari Austumbaltijā
Krusta karu kustība bija savdabīgs fenomens viduslaiku vēsturē. Tās cēloņus nevar saistīt tikai ar kristīgās ticības izplatīšanu, kaut arī tajā laikā šādai idejai bija sevišķi nozīmīga loma. Bija arī politiskie iemesli – pareizticīgās Bizantijas imperators lūdza Romas pāvestam palīdzību cīņā pret musulmaņu tautu. Sākotnēji krusta karu kustība izpaudās kā ideja atbrīvot Kristus kapu no „neticīgo” (musulmaņu) varas, lai kristīgie svētceļnieki varētu netraucēti apmeklēt Jeruzalemi. Kamēr Palestīnu pārvaldīja arābi, kristiešu svētceļotājiem netika liegta iespēja apmeklēt Kristus kapu. 11. gs. šajās teritorijās nostiprinājās kareivīgie turki-seldžuki un kristiešiem ceļš uz Palestīnu tika slēgts. 1095. g. pāvests Urbāns 2 Klermonas pilsētā (Francijā) plašā tautas sapulcē aicināja kristiešus uz Svētās zemes atbrīvošanu.
Aicinājumam sekoja pirmais krusta karš. Krusta karā vispirms devās vienkāršā tauta, mūka Amjēnas Pētera vadībā. Vāji organizēts un slikti bruņots fanātisku kristiešu pārceļotāju pūlis kopā ar sievām un bērniem devās meklēt jaunus iztikas avotus. Viņu gājiens beidzās ar pilnīgu katastrofu un traģisku sakāvi Mazāzijā. Vēlāk krusta karos devās bruņinieki, kuri uz laiku iekaroja Jeruzalemi. Šiem kariem bija ne tikai ideoloģiski, bet arī politiski, sociāli un ekonomiski cēloņi.
Krusta kari izplatījās vairākos virzienos – uz arābu kontrolēto Pirenejas pussalu, Tuvajiem Austrumiem un Austrumbaltiju. Katrs no šiem reģioniem saistīja krusta karotāju interesi gan visiem krusta kariem kopīgie cēloņi, gan specifiskie sociālekonomiskie un ģeopolitiskie iemesli. Krusta karu laikā izveidojās mūku ordeņiem līdzīgas bruņinieku organizācijas – krusta karotāju ordeņi. Tajos bruņiniekus vienoja stingra, askētiska disciplīna un reliģisks fanātisms.
Baltijas reģions krusta karotāju Interešu lokā nonāca galvenokārt izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, jo tas atradās starp Ziemeļeiropu un Krievzemes kņazistēm. Ziemeļvācijas un Gotlandes tirgotāji veicināja militāru ekspansiju, atbalstot to finansiāli. Nozīmīgs faktors bija arī brīvu zemju trūkums Rietumeiropā. Tas stimulēja daļu militārās aristokrātijas doties kara gaitās. Vācu ekspansija uz austrumiem pakāpeniski bija nonākusi līdz Baltijas reģionam. Pirmie krusta karotāji Austumbaltijā nāca no Gotlandes un neliela daļa – no Francijas. Neveiksmes Jeruzalemē pakāpeniski spieda bruņinieku ordeņus to atstāt. Vācu ordenis par savu jauno apmešanās vietu izraudzījās Prūsiju un sāka cīņu ar senprūšiem un lietuviešiem. Tam sekoja arī pārējo baltu zemju iekarošana. Krusta kari Latvijas teritorijā sākās laikā starp trešo un ceturto krusta karu. Pagānu kristīšana bija oficiālais iegansts krusta karu misijai Baltijas reģionā. Sākotnējo informāciju par baltu zemēm sniedza tirgotāji. Viņiem sekoja misionāri, kuriem pa pēdām devās krusta karotāji.
…
12.gadsimts bija liels garīgā un politiskā sprieguma laikmets kristīgajā pasaulē, un tas veidoja lielisku augsni Bernarda no Klevjē idejām. Heinrihs Lauva, Saksijas hercogs, izmantoja Bernarda sprediķošanu ar aicinājumiem uz otro krusta karu kā politikas idejisko pamatu un ievadīja savu ekspansiju austrumu virzienā uz baltu tautu pusi, kur tā pirmo reizi saskārās ar Rietumeiropas pastāvošo varu. Šis laika posms ir nozīmīgs, jo tas ir licis pamatus Baltijas un latviešu kultūras sākumiem. Šo tēmu es izvēlos tādēļ, ka esmu ieinteresēts vēstures notikumos, kas ir saistīti ar Latvijas veidošanos un pastāvēšanu. Darba mērķi - informācijas datu apkopošana un analīze par 16. – 17.gs. Livoniju un Livonijas iedzīvotāju dzīvi. Lai sasniegtu darbā izvirzīto mērķi, noteikti sekojoši uzdevumi: Apkopot visu informāciju, izvirzīt un analizēt būtiskākos faktus; Raksturot un salīdzināt dažādus viedokļus par Livonijas izveidošanos, attīstības gaitu un pastāvēšanu; Intervēt vēsturnieku, kas specializējies Latvijas senajā vēsturē. Izvērtēt savu un vēsturnieka viedokli par Livonijas ietekmi uz vietējām tautām. Darba hipotēze – Vācu krustnešu ienākšana un Livonijas izveidošana, veicināja vietējo baltu sabiedrības līdzināšanos Rietumeiropas civilizācijām.
- Livonijas ietekme uz vietējo tautu attīstības gaitu nākotnē
- Reformācijas un kontrreformācijas laika kultūra Latvijā
- Tūrisma maršruti Kurzemē
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Grieķu kultūras ietekme uz romiešu kultūru
Реферат для средней школы2
-
Nacisma ideoloģijas ietekme uz Vācijas likumdošanu laika posmā no 1933. līdz 1945.gadam
Реферат для средней школы9
-
Livonijas valsts iekārta un tiesības
Реферат для средней школы33
-
Reliģijas ietekme uz Ēģiptes sabiedrības dzīvi
Реферат для средней школы4
-
Livonijas vēsture no 1290.-1558.gadam
Реферат для средней школы8