Livonija bija konfederācija – četru bīskapiju un Ordeņa valsts savienības forma, kuras dalībnieki lielā apjomā saglabāja savu suverenitāti. Rīgas arhibīskapa (kā lēņu kunga) laicīgā vara un – vēlēk – Livonijas landtāga darbība bija divi livonijas valstiskuma elementi kopēju jautājumu risināšanai. Livonija izveidošanās pamatu veidoja Ikšķiles bīskapi un to valdījumi. Pēc pirmā Ikšķiles bīskapa – Meinarda – un otrā – Betolda – 1199.gadā pie varas nāca Alberts Bukshovdens, kurš 1201.gadā savu troni pārcēla uz Rīgu un kļuva par Rīgas bīskapu. 1207.gadā Alberts iekarotās zemes nodeva Romas Svētās vācu impērijas ķeizaram un kļuva par viņa vasali, saņemdams Vācijas firsta statusu. Kopš šā brīža Rīgas bīskaps bija savas bīskapijas augstākais garīgās un laicīgās varas īpašnieks. Pēc septiņiem gadiem, kad Alberts savas teritorijas jau bija paplašinājis, Romas pāvests pasludināja Rīgas bīskapijas neatkarību no Brēmenes bīskapa. 1230.gadā bīskaps Alberts mira. Pēc 15 gadiem Rīgas bīskapija kļuva par arhibīskapiju.
Vācu iekarotās zemes Latvijas un Igaunijas teritorijā ieguva kopēju nosaukumu Livonija (Livonia, Livland dažādās ortogrāfijas variācijās). Livonijas nosaukums ir latīnizēts un ģermanizēts lībiešu (līvu, lībju) zemes nosaukums, jo svešzemju tirgotāji vispirms satika baltijas piekrastē dzīvojošus lībiešus. Livonijas sastāvdaļas bija:
1. Rīgas arhibīskapija (līdz 1251.gadam – bīskapija) – aptvēra aptuveni tagadējo Vidzemi un Latgali, tās zemes platība bija 18400 km2. Sākumā šo bīskapiju sauca par Livonijas bīskapiju (ar centru Ikšķilē, bet no 1201.gada – Rīgā). 1251.gadā to paaugstināja arhibīskapijas statusā, kas pastāvēja līdz 1563.gadam. Ordeņa valsts Gaujas koridors to sadalīja Lībiešu galā (rietumos) un Latviešu galā (austrumos). Rīgas arhibīskapija bija iedalīta teritoriālās vienībās jeb draudžu novados; dažkārt dokumentos minēts arī dalījums pilsnovados, novados un tiesas novados, kas bija identiski ar draudžu novadiem. Tātad bija vismaz 23 draudžu novadu ar 23 draudžu baznīcām un baznīckungiem jeb priestariem. Visas šīs bīskapijas (arhibīskapijas) pastāvēšanas laikā bijuši 24 bīskapi (pirmais – Meinards, pēdējais – Brandenburgas markgrāfs Vilhelms).
…
