Livonijas sabrukums un tiesību normas Kurzemes - Zemgales hercogistē un Inflantijā

Secinājumi
1. Livonijas konfederācijas sabrukums un Kurzemes un Zemgales hercogistes nodibināšana bija viens no svarīgākajiem notikumiem, kas iezīmēja pāreju no viduslaikiem uz jaunajiem laikiem Latvijas teritorijā.
2. Var teikt, ka no 16. gadsimta otrās puses līdz 18. gadsimta beigām hercogiste reprezentēja valstiskumu latviešu apdzīvotajās zemēs, jo pārējās Latvijas teritorijas tolaik bija sadalītas un iekļautas citu valstu (Polijas-Lietuvas, Zviedrijas) sastāvā.
3. Redukcijai pakļautajās muižās zeme tika pārmērīta un stingri noteiktas zemnieku klaušas un nodevas, kas gan latviešu zemnieku stāvokli īpaši neizmainīja, bet pati redukcija izraisīja vācu muižniecības naidu, jo muižu nomnieki vairs nevarēja piedalīties landtāgā kā dzimtmuižnieki.
4. Latviešu zemnieku stāvoklis hercogistē bija ļoti grūts, jo privātmuižas muižnieks bija pilnīgs noteicējs pār saviem dzimtļaudīm. Nebija nekādas stipras varas, kas ierobežotu zemnieku atkarību.
5. Baltijas zemes bija ļoti izdevīgs tirdzniecības reģions ar bagātām un labām ostas pilsētām, tādēļ arī par šīm zemēm cīnījās visas apkārtējās lielvalstis, tādēļ mēs arī redzam šo dažādo tiesību normu klāstu un darbības principus, jo katra valsts centās ienest savas priviliģētās normas, un īstenot tās.
6. Ļoti bieži hercogi savā darbībā saduras ar muižniecības pretdarbību, jo katrs mēģinājums mainīt viņu jau reglamentētās tiesības, ļāva tuvināt nedaudz arī zemniekus viņu tiesību minimālai, bet piemērošanai.
…