1. Zobenbrāļu ordeņa varas struktūra.
Zobenbrāļu ordenis bija pastāvīga klerikāli militāra organizācija, kura pastāvēja no 1202 gada līdz 1237.gadam. Bīskapa Alberta uzdevumā garīdznieks Teodorihs 1202.gadā nodibināja Zobenbrāļu ordeni. Romas pāvests Inocents III Ordenim deva līdzīgus statūtus Templiešu ordeņa statūtu paraugam, ar atšķirību, ka Zobenbrāļu ordenis nebija pakļauts tieši pāvestam, bet vispirms Rīgas bīskapam.
Zobenbrāļu ordenis bija:
1) militāra organizācija,
2) politiska organizācija,
3) garīga organizācija.
.
Zobenbrāļu ārējās pazīmes bija uz balta mēteļa kreisās piedurknes sarkans krusts virs sarkana zobena. Viņi paši sevi dēvēja par Kristus bruņinieku brāļu ordeni ( fratres militide Christi ), kura uzdevums ir aizsargāt jaundibināto katoļu baznīcu Livonijā un apkarot tās ienaidniekus.
Iestājoties Ordenī brāļiem bija jādod četri solījumi:
1) paklausības,
2)atteikties no mantas par labu Ordenim,
3) dzīvot celibātā,
4) cīnīties ar neticīgajiem visu mūžu.
Ordeņa brāļu sastāvs:
1)brāļi - bruņinieki, - augstākais grupējums, kur kļūstot par brāli – bruņinieku vajadzēja zvērēt:
a) ka dzimis likumīgā laulībā,
b) ka nav nesamaksājamu parādu,
c) ka ir fiziski vesels.
Brāļi – bruņinieki no Ordeņa saņēma trīs zirgus, vairogu, zobenu, šķēpu, kaujas vāli un vienu brāli – kalpotāju.
2)brāļi – priesteri, - pildīja garīdznieku funkcijas. No pārējiem atšķīrās ar apģērbu: balti svārki ar sarkanu krustu uz krūtīm.
3)brāļi – kalpotāji jeb saucamā saime ( familia ). Viņi nedrīkstēja būt cēlušies no bruņinieku kārtas un bija jābūt brīviem cilvēkiem.
Brāļus – kalpotājus iedalīja divās daļās:
a)brāļi – strēlnieki, kas aktīvi piedalījās kara operācijās,
b)brāļi – amatnieki, kurus izmantoja aizmugures dienestā par kalējiem, kurpniekiem, maizniekiem un mājkalpotājiem.
4)brāļi – veicinātāji, no kuriem neprasīja augstdzimušu kārtu un stāvokli, kā arī nebija jādod četri uzticības solījumi un varēja būt precēti.
…
