Līzinga, kas burtiskā tulkojumā no angļu valodas nozīmē nomu jeb nomāšanu, kā finansu pakalpojuma vēsture pasaulē sākās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Mūsu gadsimta piecdesmitajos gados kompānijas Savienotajās Valstīs un Rietumeiropā aktīvi sāka izmantot nomu ražošanas līdzekļu apguvei, kas veicināja šā pakalpojuma strauju uzplaukumu. Mūsdienās 25-30% investīciju attīstītajās valstīs saistītas ar līzinga operācijām. Lielākā daļa jaunražotās produkcijas pasaulē nāk tieši ar nomāto ražošanas iekārtu palīdzību.
Latvijā līzings kā finansu pakalpojums plašāk pazīstams aptuveni 5 gadus. Līzinga devējs nopērk attiecīgo līzinga darījuma objektu savā īpašumā un atdod to lietošanā līzinga ņēmējam, pēdējais veic pakāpeniskus maksājumus, norēķinoties par iespēju iespēju lietot sev nepiederošu preci. Līzings nebūt nav tikai noma ar izpirkumu, līzinga objektam pārejot lietotāja īpašumā pēc līgumā paredzētā termiņa beigu iestāšanās. Tā var būt arī vienkārši noma, respektīvi, līzinga objekts, līgumam beidzoties, paliek līzinga devēja īpašumā.
Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai un pieaugot cilvēku maksātspējai, līzinga pakalpojumi iegūst aizvien lielāku popularitāti. To izmantošanai nepieciešams noturīgs finansiālais stāvoklis. Līzings gūst aizvien plašāku popularitāti, un pie normāliem valsts ekonomiskās attīstības tempiem šāds process turpinās.…
