Ievads
Kursa darba tēma ir „Līzings un tā attīstība Latvijā”. Šādu tēmu izvēlējos, jo tā mani interesē, vēlos vairāk uzzināt par to, jo pieļauju iespēju, ka arī man nākotnē būs nepieciešams izmantot līzinga pakalpojumu, lai īstenotu kādu savu ieceri vai sapni.
Līzinga, kā finansu pakalpojuma vēsture pasaulē sākās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Amerikāņu kompānija “Bell” sāka iznomāt telefona aparātus, tādējādi stimulējot sakaru pakalpojumu izaugsmi. Pusgadsimtu vēlāk Henrijs Fords piedāvāja nomāt saražotos automobiļus, tādā veidā nozīmīgi paplašinot to noieta apjomus.
Līzings ir jauna parādība ekonomikā – mūsdienu izpratnē tas dzimis 1952. gadā Amerikā, lai gan jau senajā Šumeru valstī un Venēcijā, kā arī Otrā pasaules kara laikā ASV pastāvēja kas līdzīgs (lendlīze). Sākotnēji, kad ASV tika izveidota pirmā līzinga sabiedrība, pēc valstī pastāvošiem likumiem bankām ar to nodarboties bija aizliegts. Kad līzinga ideju pārņēma citas valstis, piemēram, Kanāda, tur ar to nodarbojās tieši bankas, jo, lai to darītu, ir vajadzīgi brīvi līdzekļi, un to visvairāk, protams, ir bankām. 1962. gadā arī ASV valdība atļāva savas valsts bankām sniegt līzinga pakalpojumus. Eiropa, Āfrika, Austrālija, Jaunzēlande, Japāna, Ķīna, kur izveidotās līzinga organizācijas vēlāk apvienojušās Pasaules Līzinga padomē. Eiropas Līzinga federācija LEASEUROPE apvieno 25 valstu 1200 asociācijas un sabiedrības. Bijusī PSRS pirmoreiz ar līzingu sāka nodarboties 1989. gadā, lai no Rietumu valstīm saņemtu modernas iekārtas rūpniecībai. Arī Rietumi pēc politiskajām pārmaiņām Austrumeiropā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā bija ļoti ieinteresēta ienākt Austrumu tirgū, tāpēc 1993. gadā Amsterdamā notikušajā konferencē par līzinga attīstības iespējām savās valstīs runāja Rumānijas, Ungārijas, Polijas u.c. bijušo sociālistisko zemju pārstāvji. Latvijā līzings tolaik vēl bija tikai aizmetnī.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas tautsaimniecībai radusies nepieciešamība investīciju ieguldīšanā. Apstākļos, kad Latvijas Republikā pastāv problēmas, kā aktīvāk sekmēt uzņēmējdarbību un ražošanas attīstību, uzņēmumiem ir nepieciešami lieli investīciju finansu ieguldījumi ražošanas modernizācijai un paplašināšanai. Kā vienu no investīciju finansēšanas avotiem uzņēmumi var izvēlēties līzinga darījumus.
Līzings ir viens no populārākiem kreditēšanas veidiem gan fizisko, gan juridisko personu vidū. Privātpersonām līzings dod iespēju lietot iegādāto īpašumu uzreiz pēc iegādes, bet maksājumus veikt pakāpeniski. Juridiskās personas, izmantojot līzingu, var atbrīvot uzņēmumā apgrozāmos līdzekļus citiem svarīgākiem mērķiem.
Darba mērķis
Izpētīt līzinga būtību, novērtēt tā attīstību, veidus un pakalpojumus Latvijā un izstrādāt priekšlikumus šo pakalpojumu pilnveidošanai.
Darba uzdevumi
• izpētot teoriju, noskaidrot līzinga būtību;
• novērtēt līzinga veidus un to attīstību Latvijā;
• raksturot līzinga darījumu noslēgšanas kārtību
• aplūkot līzinga likumdošanu – tiesiskos normatīvus Latvijā;
• izvērtēt līzinga priekšrocības un trūkumus.
Šo uzdevumu sasniegšanai tika izmantotas grāmatas un internetā pieejamie resursi. Grāmatās, pārsvarā, tika sameklēta teorētiskā informācija, bet internetā statistiskie rādītāji, kuri attiecas uz 2009. gada sākuma mēnešiem – janvāri, februāri un martu – un salīdzināta informācija ar to, kas atrasta grāmatās.
…
