Lobēšana ir informācijas un ideju izplatīšana ar mērķi ietekmēt ar likumu un normatīvo aktu pieņemšanu saistītos viedokļus un stimulēt amatpersonas un deputātus rīkoties atbilstoši lobētāja vēlmēm.
Vārds ”lobēt” cēlies no angļu vārda „lobby”, kas apzīmē parlamenta ēkas foajē.
Lobēšana ir notikusi visos laikos un visās valstīs, tā ieņem svarīgu lomu arī demokrātiskā sabiedrībā. Ko īsti ar lobismu saprotam šodienas pasaulē, Latvijā? Vai tā ir likumīga vai nelikumīga darbība? Kur ir robeža starp lobēšanu un korupciju?
Domas par lobēšanu dalās — daži uzskata, ka lobēšana ir likumīga un pat nepieciešama demokrātijas daļa, citiem tā ir nepārredzama un nelikumīga demokrātisko lēmēju ietekmēšana, kurā pārsvaru gūst tie, kuru rīcībā ir vislielākie līdzekļi.
Lobēšana ir paņēmieni, ar kuru palīdzību ieinteresētās personas vai personu grupas panāk savu mērķu realizāciju. Lobisti ir augstas kvalifikācijas cilvēku štats. Vairākumā gadījumu viņi lieliski pieprot savu darbu, spēj saprotami izskaidrot sarežģītas un grūtas lietas, protams, galvenais panākt izdevīgumu sev. Varas „koridoros” viņi mēģina iegūt finansiālas, nodokļu vai citas atlaides saviem klientiem, veidojot sakarus ar vajadzīgajiem cilvēkiem visdažādākajās parlamenta komitejās, izpildvaras iestādēs. Bieži vien lobistiem ir vidutāju loma dažādos darījumos starp ieinteresētajām personām, to grupām, politiķiem, likumdevējiem. Tātad liela ietekme uz valdības politiskā kursa formēšanu.
Visvairāk lobēšanas taktiku pielieto lielais, vidējais un mazais bizness, to uzņēmējdarbības asociācijas un organizācijas. Svarīgs uzdevums, kas viņiem jāveic- ietekme uz valdības politiskās stratēģijas veidošanu. Īpašu uzstājību šajā ziņā izrāda korporāciju vadītāji, kuri mēģina iekļūt politiskās aprindās, izmantojot personīgos un partiju politiskos sakarus, dalību uzņēmējdarbības un profesionālajās asociācijās un dažādās komisijās. Lai realizētu savu ietekmi politiskajā dzīvē, biznesa pārstāvji izveidojuši plašu dažādu organizāciju tīklu.…