Lobisms Eiropas Savienībā

“Lobēšana ir privātu personu mijiedarbība ar valsts vai pašvaldības institūcijām, lai panāktu kāda lēmuma (ne)pieņemšanu vai darbības (ne)veikšanu šo privāto personu vai trešo personu interesēs.

Lobisms ir demokrātijas neatņemama sastāvdaļa. Termins “lobisms” (lobbying) parādījās 19. gadsimta beigās, lai raksturotu specifisko interešu grupu rīcību ASV. Kongresa ēkas vestibilos (lobbies), kad interešu grupu pārstāvji mudināja garāmejošos ASV kongresmeņus balsot “par” vai “pret” kādu jautājumu. Laika gaitā lobisms izvērtās par plašāku un sarežģītāku darbību kopumu – no informācijas sniegšanas līdz publicitātes radīšanai un politiska vai pat finansiāla atbalsta iegūšanai. Par lobismu tiek uzskatītas interešu grupu darbības, kuru mērķis ir panākt no valdības sev vēlamu kāda jautājuma risinājuma iznākumu.

Lobēšana ir informācijas sniegšana lēmumu pieņēmējiem, ņemot vērā to, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, saņemt un izplatīt informāciju un idejas. Leģitīma lobēšana ir informācijas un ideju izplatīšana ar mērķi ietekmēt ar likuma pieņemšanu saistītos viedokļus un pamudināt amatpersonas un deputātus lobētājam vēlamai rīcībai. Savukārt korumpēta lobēšana ietver amatpersonu vai deputātu ietekmēšanu ar naudas maksājumu vai citu labumu palīdzību vai, ja lobēšanas rezultātā pieņemtais lēmums ir pieskaņots kādām šaurām atsevišķām interesēm.
Lobēšana ir viena no metodēm, kā organizētā pilsoniskā sabiedrība kā līdzvērtīgs partneris var piedalīties politiskajā lēmumu pieņemšanā. …