IEVADS
Lai zāles lopbarību saglabātu ziemai, to konservē. Konservēšana ir zāles masas apstrāde, lai uzglabāšanas laikā samazinātu barības vielu noārdīšanos bioķīmiskajos un mikrobioloģiskajos procesos.
Skābbarības gatavošanu aizsāka jau senie ēģiptieši. Mūsdienās to gatavo siltākās zemēs tāpēc, ka augi nobriest ļoti strauji un aug tikai starp sausuma periodiem, mūsu platuma grādos –austo ziemu dēļ.
Izmantojot dažādas tehnoloģijas, iespējams nodrošināt aptuveni šāda barība daudzumu saglabāšanos:
. žāvējot uz lauka līdz 18-19% mitrumam, 60-65%;
. gatavojot skābbarību tranšejās no svaigi pļautas zāles, 65-72%;
. gatavojot skābsienu tranšejās, 72-78%;
. gatavojot hermetizētus zāles rituļus, 85-90%.
Konkrētu tehnoloģiju izvēlas pēc saimniecības ražošanas apstākļiem:
. mājas dzīvnieku skaita;
. zālāju struktūras;
. platībām;
. apgādes ar tehniku un glabātuvēm
. laika apstākļiem zāles novākšanas periodā
. lopkopības specializācijas.
Izvēloties sagatavošanas veidu, par kritēriju jāuzskata maksimāla barības vielu saglabāšanu, pilnvērtīga barības ieguve ar iespējami mazākām izmaksām. Barības vielas vislabāk saglabājas skābētā veidā un sevišķi labi hermetizētos rituļos. Skābbarību gatavo gan izmantojot konservantus- skudru skābi gan bez tās. Skābbarība tiek blīvēta ar šauru riepu traktortehniku. Barības kaudzi pārsedz trim kārtām , vispirms ar plānu plēvi, veidojās it kā vakuma iepakojums, tad ar biezāku, virsējo ar maisiem, kuri piepildīti ar ķeramzītu.
Ja izvēlamies skābbarību gatavot rituļos, jārēķinās ar šā barības sagatavošanas, uzglabāšanas veida priekšrocībām un trūkumiem salīdzinājumā ar citiem tehnoloģijām.
…
