LR normatīvie akti, kas reglamentē pašvaldību finanšu un budžeta jautājumus

Pašvaldību finansu sistēmas pamatā ir pašvaldību darbības pamatdokuments – budžets. Budžets ir līdzeklis valsts (pašvaldības) politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Likums “Par budžetu un finanšu vadību” nosaka valsts un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā.
Likums nosaka, ka budžetus iedala valsts budžetā un pašvaldību budžetos. kuri, savukārt, sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Informatīviem mērķiem veido valsts budžeta un pašvaldību budžetu kopsavilkumu – Latvijas Republikas kopbudžetu (Konsolidēto kopbudžetu).
Plānots, ka 2004. gadā, salīdzinot ar 2003. gada plānu, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi faktiskajās cenās palielināsies par 12,9%, bet izdevumi attiecīgi par 11,5 procentiem (Likumprojekta “Par valsts budžetu 2004. gadam” Paskaidrojumi…, 2003).
Pašvaldībām ir tiesības patstāvīgi veidot un apstiprināt savus budžetus. Pašvaldībām ir tiesības uz budžeta ieņēmumiem saskaņā ar likumiem, lai nodrošinātu pastāvīgu un drošu, makroekonomiskās stabilitātes prasībām atbilstošu ieņēmumu bāzi. Finanšu ministrs nosaka pašvaldībām vienotu budžeta ieņēmumu, izdevumu, finansēšanas un parādu uzskaites klasifikāciju, kā arī izvirza noteikumus budžeta pārskatu sastādīšanai. Lai nodrošinātu vienotu valsts finansiālo politiku, gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķi tiek noteikti pašvaldību aizņēmumu un garantiju apjomi. Ja pašvaldības nenodrošina aizņēmumu līgumos fiksēto saistību savlaicīgu izpildi, Valsts kasei ir tiesības norakstīt līdzekļus no pašvaldību budžeta (Likums “Par budžetu un finanšu vadību”…, 1995)…