Divi literatūras “amatnieki” (Zonleitners un Trečke) un viens diletants (Stefans Breinings) – nebija spējīgi radīt tekstu, kas būtu Bēthovena mūzikas cienīgs. Tomēr, neievērojot daudzos trūkumus, vairākkārt pārveidotais librets tik skaidri attēlo laikmetu un tā progresīvās idejas, ka ir saprotama, kādēļ lielai komponists par to sajūsminājās un radīja savu ģeniālo muzikālo drāmu.
“Fidelio” sižets: cietumā dziļā pazemē kamerā atrodas nevainīgi notiesātais Florestans. Kādreiz viņš atmaskojis gubernatora nelikumīgi rīcību, un pēdējai, tam atriebdamies, notiesājis viņu uz bada nāvi pazemē. Uzzinājusi par sava vīra likteni, Florestana sieva Leonora pārģērbjas vīrieša drēbēs un ar Fidelio vārdu kļūst par cietokšņa sarga Roko kalpu. Viņa ir nolēmusi satikties ar vīru, lai to glābtu. Noziedzīgais gubernators dons Picarro uzzina, ka vēsts par viņa nelikumīgo rīcību nokļuvusi līdz Seviļai un ka ministrs dons Fredinands, kuru kādreiz ar Florestanu saistījusi draudzība un kurš domā, ka Florestans jau miris, personīgi dodas uz cietoksni, lai pārbaudītu Picarro darbību. Gubernators dod rīkojumu cietumsargam Roko ieslodzīto nogalināt. Ar šausmām Roko atsakās, un Picarro nolej pats nonāvēt Florestanu. Roko ar Fidelio nolaižas dziļi pazemē, lai nelaimīgajam sagatavotu kapu. Leonora pazemes tumsā nepazīst aizmigušo, novārdzināto Florestanu. Tikai tad, kad Florestans pamostas, Leonora redz, ka tas ir viņas vīrs. Nolaidies pēc viņiem pazemē. Picarro grib Florestanu nogalināt, bet Leonora nostājas starp viņiem, sacīdama: ”Vispirms nogalini sievu!” Picarro apjukums ir tik liels, ka viņš zaudē izdevīgo brīdi; pazemē dzirdamas taures skaņas, kas vēstī ministra ierašanos. Laukumā. Kas atrodas cietokšņa priekšā, sapulcējušās tautas masas. Ministr tur ierauga arī Florestanu un pārliecinās par Picarro ļaundarībām. Visi sajūsmināti par Leonoras varonīgi rīcību.
…
