Lugas "Indulis un Ārija" interpretācija

Par „Induļa un Ārijas” lugas sākumiem ir atzīme no 28. novembra 1906.gadā, kur iet runa par vadošām idejām, tiek izcelta kultūras trauksme, novilktas vēstures līnijas, izcelti raksturi un galvenā sajūta, un atmosfēra. Taču aktīvi darbu pie traģēdijas „Indulis un Ārija” Rainis iesāk 1911.g. 4.martā. Pēc pirmā cēliena uzrakstīšanas iestājas vairākus mēnešus ilgs pārtraukums, jo bija traucēkļi personīgos apstākļos – sievas nevesalība.
Ierosmju avots traģēdijai „Indulis un Ārija” bijusi vēstures viela. Rainis studējis K. Landera grāmatu „Latvijas vēsture” un īpaši interesējies par latviešu brīvības cīņām pret vācu iebrucējiem. Vēstures pārliecība Rainim deva iespēju pilnīgāk izprast lietuviešu kunigaikša Mindauga lomu Baltijas tautu likteņos. Gatavodamies rakstīt lugu, Rainis lasījis arī „Rīmja hroniku” un a. Bilenšteina pētījumu „Die Grenzen des lettischen Volksstammes”.
1911.g. Rainis lugu pabeidz. Tā ir par virsaiša Induļa un vācu iekarotāja, Kuldīgas komtura meitas Ārijas mīlestību. Tā ir vien no nedaudzajām teikām, kas saglabājusies hronikās un kurai vairākkārt pievērsušies arī baltvācu autori. Sižets – stāsts par spēcīgajām, intīmām jūtām apvienojas ar asu sociālu konfliktu uzliesmojumu. Teika radusies laikā, kad latviešu ciltīm no vienas puses draud vācu bruņinieku ordenis, bet no otras – leišu pulki.
Rakstīdams „Induli un Āriju”, Rainis pārlasa Šekspīra drāmu un atzīmē dažus momentus, kurus viņš īpaši ievēro, rakstīdams savu lugu.
Folkloras un vēstures viela Rainim noderēja tikai par līdzekli aktuālu ideju paušanai. Rainis pats raksturoja savu attieksmi pret folkloras un vēstures vielu: „Tagad tēloju nākotnes cilvēkus pagātnes tēlos, jo vēstures nozīme tā, ka viņa – trauks, kurā ieliekam savu uzskatu par nākotni”. …