Luijs Pastērs (1822. – 1895.) bija franču ķīmiķis, biologs un mediķis. Viņš izveidoja mikrobioloģijas un imunoloģijas nozares, radīja mācību par mākslīgo imunitāti un izstrādāja pirmās aizsargvakcīnas, Viņš mācījās Bezansonas licejā un no 1843. gada studēja ķīmiju Parīzes universitātē Ecole Normale, piesavinoties apbrīnojamu tehnisku veiksmi eksperimentālos darbos.
Luijs Pastērs dzīvoja tajos laikos kad galvenā problēma nebija ūdens minerālsastāvs, bet gan mikrobioloģija. Tolaik tā bija milzīga problēma, un cilvēki tik tiešām saslima daudz biežāk un galvenie cēloņi bija vīrusi un baktērijas uzturā un ūdenī. Luijs Pastērs arī ir teicis: “Cilvēks izdzer 90% savu slimību.” Vēsturē Pastērs iegāja pateicoties tieši savam izgudrojumam - apstrādes veidam, kurš bija vērsts tieši uz mikrobioloģijas apkarošanu. Šodien mēs to saucam par pasterizēšanu. Taču Luijs Pastērs atzina, ka saslimšana atkarīga ne tikai no kaitīgo mikroorganismu klātbūtnes, bet arī no cilvēka organisma fizioloģiskā stāvokļa, no viņa psiholoģiskās attieksmes, no vides apstākļiem u. c.
Pētījumi par molekulāro disimetriju
Universitātē profesori Delafoss un Bio ieinteresēja Pastēru jautājumā par kristālu formu sakaru ar dažādu ķīmisku vielu molekulas struktūru. Pastērs atrisināja šo problēmu, pieņemot, ka optiski darbīgas var būt tikai vielas ar nesimetriskām molekulām, un ka kristāli savukārt rada molekulas nesimetrisko formu. Ar šiem pētījumiem par molekulāro disimetriju Pastērs vērsa uz sevi visas zinātniskās pasaules uzmanību. Vēlākie atklājumi stereoķīmijā pilnīgi pamatojās uz Pastēra pētījumiem par kristālu un molekulu disimetriju.…
