Daudzi dzīvnieki izstaro gaismu (Bioluminiscē). Šī īpašība īpaši izplatīta ir jūras dzīvnieku vidū, kur tā ir sastopama gandrīz visās grupās no vienšūņiem līdz jūras zivīm(10%-15%). Spīdēšana norisinās šūnās - atsevišķās spīdgranulās un spīdaudos(fotoporās) vai orgānos. Komplicēti spīdorgāni līdzinās pēc uzbūves acīm. Tas nozīmē, ka pastāv reflektorslānis, lēca un pat krāsu filtri. Dziedzeri var izdalīt spīdošas gļotas(novērots pie jūras spalvām).
Spīdorgāni producē aukstu gaismu(ķīmiskā luminiscence), tas nozīmē, ka vairāk par 90% enerģijas tiek pārveidota par gaismu. Gaisma tiek radīta ķīmiskos procesos.
Daudziem dzīvniekiem(zivīm, tinteszivīm, jūrasmakstīm) ir spīdorgāni (fotoporas), bet tie nespīd patstāvīgi. Tie kultivē spīdšūnās spīdbaktērijas un variējot ar skābekļa padevi regulē šīs šūnas. Tā kā šīs baktēriajs nemitīgi spīd tās tiek maskējoties pārklātas ar īpašām plēvēm vai arī iesūktas speciālā melnā maisiņā. Šādi var tikt kontrulēts spīdēšanas ilgums. Baktēriju daudzums, kas atrodas šādā spīdorgānā ir milzīgs. Laternzivs spīdorgānā ir 1010 baktērijas uz kvadrātcentimetru.
Spīdēšanas bioloģiskā nozīme ir tikai daļēji izzināta. Dažām zivīm spīdorgāni atrodas zem acīm. Šādi zivis izgaismo savu seju. Ar muskuļu palīdzību tiek izvirzīti spīdorgāni tā, ka tie darbojas kā meklēšanas lukturi(dziļūdensmakšķerniekzivs) vai pat tie atrodas mutes dobumā, lai pievilinātu medījumu. Daži dzīvnieki izdala spīdošu substanci, lai atbaidītu ienaidniekus, bet citi dzīvnieki kīmiskas reakcijas rezultātā sāk spīdēt pilnībā, kad tiem pieskarās.…
