Mūsdienu pasaulei raksturīgas straujas pārmaiņas, kas ietekmē gan cilvēku ikdienas dzīvi profesionālajā un personīgajā jomā, gan valstu un sabiedrību iekšējās un savstarpējās attiecības. Īpaši straujas pārmaiņas notiek valstīs, kurās pēdējā desmitgadē nomainījusies politiskā un ekonomiskā situācija. Gan pieaugušajiem, gan bērniem nākas iepazīt jauna veida sabiedriskās attiecības, nodarbes nozares, jāprot atrast savu vietu darba tirgū, piedāvāt savas zināšanas un prasmes, iekļauties politiskajā un sabiedriskās attiecības, dzīvē. Vienlaikus nedrīkstam pazaudēt ētikas un morāles vērtības. Taču tas nevar tikt pasniegts dogmatiski. Sabiedrībai jāveidojas no kritiski domājošiem un sociāli atbildīgiem indivīdiem, kuri spēj un vēlas uzklausīt dažādus viedokļus, prot un grib risināt gan viņiem pašiem, gan sabiedrībai un valstij kopumā nozīmīgus jautājumus, veiksmīgi orientējas mainīgajā ekonomiskajā situācijā.
Veidojot jaunu izglītības saturu sākumskolai, ir nepieciešams līdzsvarots Latvijas kultūras tradīcijas un demokrātiskās pasaules pieredzes ietekmi. Būtiskas pārmaiņas Latvijas sabiedrībā iespējamas tikai to ciešā saistībā un mijiedarbībā ar izglītības procesu visos tā izpausmes veidos un pakāpēs [8,40].
Dinamiskās sociāli ekonomiskās pārmaiņas skar ģimeni un ietekmē katru indivīdu. Šī ietekme ir ne tikai pozitīva. Sabiedrībā vērojama virkne satraucošu parādību, piemēram:
bezdarba un ar to saistītās sociālās depresijas izplatīšanās, kas rezultējas kā sasprindzinātas attiecības ģimenē, veicinot konfliktu un vardarbības skaita, nozīmes un apmēru pieaugumu. Ir
pieaugošas rūpes par iztiku, reāls vai izdomāts” izdzīvošanas sindroms”, kas samazina iespējas un vēlēšanos rūpēties par bērniem, uzsverot tikai ģimenes ekonomiskā pamata nozīmi, veidojas atsvešinātība ģimenes locekļu vidū, notiek skolēnu vērtīborientācijas maiņa (garīgās vērtības tiek aizstātas ar materiālajām), aizvien biežāk novērojami sākumskolas vecuma bērnu veselības traucējumi.
Pēc pasaules veselības organizācijas projekta” Veselību visiem jauniešiem Eiropā” pētījuma medicīniskās apskates datiem 11 gadu vecumā tikai 5% apsekoto bērnu bija veseli [15,4].
Pētījumā norādīts, ka veselības novirzes vienam bērnam ir no vienas līdz astoņām. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas skolēnu veselība saistīta ar daudziem sociālajiem un psiholoģiskajiem faktoriem. Tādēļ skolai vajadzētu uzņemties lielākas rūpes un atbildību par bērna izglītošanu un sagatavošanu dzīvei kā arī dzīves darbībai reālajā un nākotnes sabiedrībā. Līdz ar to jāmainās arī sākumskolas posmā atbilstošajam izglītības saturam, it īpaši sociālajās zinībās, un to apgūšanas veidiem.
Jau 20. gs. 20.-30. gados Latvijas pedagoģiskajā literatūrā uzmanība tika veltīta sociālajai audzināšanai norādot, ka ”… sociālās audzināšanas uzdevums izaudzināt cilvēku sabiedrībā, parādot viņu spējīgu saprast sociālās dzīves būtību un prast savā sociālajā apkārtnē pareizi orientēties,… jānoskaidro indivīda un sabiedrības attiecības un šajās attiecībās jāvirza.’’
Mūsdienās nozīmīgs ir priekšlikums skolas pirmajā pakāpē ieviest sociālās zinības, kas ietver nodarbošanos( saimniecisko kultūru), veselības kopšanu, zināšanas par tiesu, policiju, pārvaldi, karaspēku un sabiedrisko dzīvi (ģimene, pagasts, draudze, baznīca, valsts, biedrības). Mācību programma piedāvā bērnam pētīt dzīves kopsakarības, vēlāk meklējot zinātnisko pieeju. …
