Mācību motivācijas pilnveide sākumskolā

Motīvs ir iekšējs, rosinošs faktors vai apstāklis, pamudinošs iemesls, kas izraisa noteiktu personības rīcību, būdams pamatā darbībai, rīcībai, kura vērsta uz noteikta mērķa sasniegšanu.
Motivācija ir motīvu kopums, kas rosina un pamato skolēnu darbību, rīcību, uzvedību, attieksmes, vajadzības, intereses u.c., kas ir pamatā cilvēka darbībai, rīcībai, uzvedībai, attieksmēm. Motivācija veidojas dažādu faktoru ietekmē: audzināšana, skolotāju, klasesbiedru un vienaudžu attieksmes, sekmes, mācību procesa un paša darbības rezultāti u.tml. [12,105]
Vienu un to pašu rīcību skolēna mācīšanās gaitā var rosināt dažādi motīvi. Skolēns var risināt vienu un to pašu uzdevumu, turklāt ar vienu un to pašu paņēmienu, taču vienā gadījumā viņš to dara, lai saņemtu labu atzīmi skolā un atzinību no vecākiem, otrā gadījumā, - lai iegūtu autoritāti vienaudžu vidū, trešajā gadījumā viņu interesē paša mācību priekšmeta saturs.
Cilvēka vajadzības ir galvenais viņa darbības un rīcības ierosinātājs. Vajadzības ir dažādas, līdz ar to dažādi ir arī motīvi. Motīvi var būt arī par cēloni mērķa izvirzīšanai. Dažreiz viens un tas pats motīvs atkarībā no apstākļiem var izpausties dažādās darbībās un mērķos. Un otrādi – līdzīgas darbības un mērķa pamatā ir pavisam citi motīvi. [16,51]
Savukārt J. A. Students savā darbā „Vispārīgā paidagoģija” motīvus saistīja ar gribas procesu: gribas procesa gaitā, sākot ar tās rašanos un beidzot ar darbības piepildīšanos, izšķirami vairāki momenti:
● motīvi (ierosinājumi, jeb pirmiegribas);
● motīvu „cīņa” jeb salīdzināšana, izvēle, lēmums un darbība.
Pēc J. A. Studenta domām, motīvi ir ikvienas apzinātas gribas pirmssakne (pirmiegriba jeb ierosme). (14, 554).
…