Mācību nodarbību vērošana, vērtēšana un analīze

V. Zelmenis uzskata, ka skolotāja darba ētika prasa, lai viņš vienmēr celtu savu profesionālo kvalifikāciju. Viens no meistarības paaugstināšanas veidiem ir savstarpējā pieredzes apmaiņa hospitējot- vērojot, analizējot un vērtējot darbabiedru vadītās stundas. Hospitēšana ir lietderīga abām sadarbības pusēm: vērotāji mācās no biedru sasniegumiem un kļūdām, bet stundas vadītājs, uzklausīdams biedrisko politiku, var izdarīt korekcijas turpmākajam darbam. Mācību nodarbību vērošana un analīze ir nepārtraukts process, kuru ieteicams sākt jau mācoties augstskolā, kā arī pedagoģiskās prakses laikā, vērojot pieredzējušus pedagogus, un tādejādi pārņemot pieredzi.
Kā aprakstīts V. Zelmeņa grāmatā “Īss pedagoģijas kurss”, lai vērotāji varētu lietpratīgāk izsekot stundas gaitai, tiem ieteicams iepriekš iepazīties ar skolotāja konspektu vai stundas plānu. Nespeciālistam ieteicams izlasīt arī attiecīgo vielu mācību grāmatā. Tas palīdzēs kompetentāk vērot un vērtēt.
Uzsākot atklātās stundas analīzi, vispirms izsakās stundas vadītājs, īsi un lietišķi paskaidrojot savas ieceres, veiksmes un neveiksmes to īstenošanā. Ja notikusi novirze no konspekta, tad jāpaskaidro tās iemesli. Pēc tam analīzes vadītājs uzaicina hospitantus izvirzīt skolotājam savus jautājumus, uz kuriem tas atbild un sniedz īsus paskaidrojumus. Tad izsakās hospitētāji. Ieteicams sākt ar pozitīvajiem sasniegumiem un tad konstatēt pieļautās kļūdas un nepilnības. Noslēgumā analīzes vadītājs vēlreiz dod vārdu skolotājam un pēc tam rezumē paša novēroto un analīzes pārrunās dzirdēto.
Analīzē ieteicams aplūkot trīs galvenos aspektus- saturu, metodiku un pedagoga stāju. Galvenais vērtēšanas kritērijs, protams, ir sasniegtie rezultāti, bet jāprot arī izskaidrot, kā tie panākti.…