Dzīve nestāv uz vietas, bet izvirza arvien jaunas prasības personības attīstībai un audzināšanai, lai pēc skolas beigšanas audzēknis būtu spējīgs konkurēt darba tirgū. Sabiedrība grib redzēt brīvas, patstāvīgas, emocionāli radošas un sabiedriski aktīvas personības, kuras spēj integrēties sabiedrībā.
Latvijas sabiedrības integrācijas process ietekmē arī izglītības sistēmu. Izglītības mērķis ir izglītots, patstāvīgi, elastīgi domājošs, lemt, rīkoties un atbildību uzņemties spējīgs cilvēks.
Viens no izglītības uzdevumiem - sagatavot paaudzi sarežģītajai dzīvei, un tas var būt realizējams mācību un audzināšanas procesā, akcentējot mācību satura integrāciju. Jāmēģina izprast un projektēt izglītošanos kā veselumu, lai tādejādi mācību un audzināšanas procesā cilvēks varētu izveidot kopsakarīgu pasaules redzējumu un skaidri apzināt savu vietu un lomu sabiedrībā. Un tāpēc svarīgi, lai skola būtu tāda vieta, kur bērni gūst ne tikai zināšanas, prasmes un iemaņas, bet arī apgūst pirmos dzīves pamatus, gūst pieredzi. Šādu iespēju dod mājturības priekšmets, kura mācību saturā var integrēt patērētājzinības, sociālzinības, dizaina pamatus un tehnoloģijas zināšanas u.c., saistot iegūto teorētisko informāciju ar praksi.
RA profesore V. Ļubkina akcentē mājturības mācību satura pilnveidošanas nepieciešamību, kas nosaka vajadzību „..dot skolēnam darba dzīvei nepieciešamās prasmes strādāt un skolā iegūtas zināšanas izmantot praktiskā darbībā. Skolēnam noteiktā līmenī jāiegūst arī pieredze vērtību patērēšanas un lietišķajā ekonomikā, kas sākas ar patērētāja darbības pieredzi mājas dzīvē, mājas darbu izpildē vai saimniecības vadīšanā” (31,4). Svarīgi, lai bērni integrētu savas zināšanas dažādās jomās ar savām ikdienas domām un darbībām, ar savu pasaules uzskatu un to sniedz integrētās mācības. Nav vairs aktuāli izolēt vienu mācību priekšmetu no otra un vienu tēmu no otras. Mūsdienās ir svarīga to saplūšana un īpaši pamatskolā.
Analizējot pedagoģisko pieredzi un balstoties uz Z. Čehlovas, Z. Ģrinpauksa, Z. Anspokas, I. Žoglas u.c. pedagogu atziņām, tiek apgalvots, ka integrēts mācību saturs saista diferencētu mācību priekšmetu saturu un nodrošina mācību vienotību, sekmē prasmju attīstīšanu saskaņā ar reālajām problēmām un uzdevumiem, veicina aktīvu un vispusīgu pieeju mācību un audzināšanas procesam, ļauj skolēniem mācību procesā attīstīt prātu, tikumu un darba pieredzi (vai J. Pestalocija vārdiem runājot - galvu, rokas, sirdi), izmantot visdažādākos avotus un resursus, sekmē tādu mācību norisi, kurās mērķis, līdzekļi, process un rezultāts ir savstarpēji cieši saistīti. …
