Mācību un audzināšanas motivācija pusaudžu un jauniešu personības pilnveidei 21.gadsimtā

MOTIVĀCIJA – motīvu kopums, kas rosina un pamato skolēna darbību, rīcību, uzvedību, attieksmi, vajadzības, intereses u.c., kas ir pamatā cilvēka darbībai, rīcībai, uzvedībai, attieksmēm. Motivācija veidojas dažādu faktoru ietekmē: audzināšana, skolotāju, klases biedru un vienaudžu attieksmes, sekmes, mācību procesa un paša darbības rezultātu u.tml. [6]
MOTIVĀCIJA – vajadzības, intereses, tiecības un citi uzvedību veicinošie un vadošie elementi, kas ar attiecīgo darbību raksturo arī cilvēka personību. [7]

MĀCĪBU MOTIVĀCIJA – motīvu kopums, kas rosina un pamato skolēna darbību, rīcību, uzvedību, attieksmes, vajadzības, intereses:
Iekšējā motivācija – ietver sevī intereses, skolēnu tiešu ieinteresētību mācību procesa realizācijā un mācību rezultāta sasniegšanā;
Ārējā motivācija - skolēna darbības mērķis atrodas ārpus mācībām;
Izziņas motivācija – saistīta ar spēju iedziļināties, saprast jēdzienus un idejas;
Sociālā motivācija – saistītas ar skolēna sociālo mijiedarbību ar citiem skolēniem. [3]
Mācīšanās motivācija ir būtisks komponents, kas nosaka mācīšanās procesu;
Mācīšanās procesā līdzās kognitīvajam aspektam attīstās arī motivācijas aspekts:
Kognitīvais komponents izpaužas skolēnu attieksmē pret apkārtējo pasauli, priekšmetiem un īstenības parādībām, kas veidojas, kad skolēns vēro, manipulē, analizē, salīdzina priekšmetus, izzina likumsakarības, meklē problēmuzdevumu risinājumu, iegaumē faktus, jēdzienus, reproducē un lieto praktiskajā darbībā;
Motivācijas komponents ir saistīts ar subjekta vajadzībām, emocijām, interesēm un citiem rosinātājiem, kas aktivizē un virza skolēnu darbību, emocionāli motivējošus mācīšanas rādītājus.…