Analizējot grupas un respondenta atbilžu rezultātus gribētos piebilst, ka neskatoties uz to, ka visas vajadzības ir nepieciešamas un grūti izdalīt vienu – svarīgāko, taču ir pamats izdarīt secinājumu, ka pašrealizācijas vajadzība ir vissvarīgākā. Ir svarīgi apmierināt tieši iekšējas vajadzības, jo tās cilvēkam ir visvairāk aktuālas. Tātad jābūt apmierinātām pamatvajadzībām, un tikai tad būs svarīgākas citas vajadzības. Cilvēks apmierina savas vajadzības pakāpeniski, tiekoties no zemākā pēc kaut kā augstāka. Jo vairāk cilvēks apmierina savu konkrēto vajadzību, jo mazāks paliek tās motivējošais spēks.
Cilvēka daba ir tāda, ka augstāka vajadzība neparadās vispār, vai arī atrodas „pazemē”, kamēr netiks apmierinātas citas vajadzības. Kā kaķis, kurš nav ēdis vienu nedēļu, no sākuma pievērsīs uzmanību barībai, pat nepamanot suņu baru. Kaut kas līdzīgs notiek arī ar cilvēkiem.
Jebkuras vajadzības apmierināšana, nodrošina rakstura īpašību pozitīvu attīstību, kas noved pie labvēlīgas, veiksmīgas un progresīvas personības attīstības.
Lai apmierinātu šīs vajadzības, cilvēkiem ir vajadzīga maksimāla radošā brīvība, līdzekļu izvēle un problēmu risinājums. Attīstoties cilvēkam kā personībai, neierobežoti attīstās viņa potenciālās iespējas, pašizteiksmes vajadzības nevar nekad būt apmierinātas pilnībā. pilnībā apmierinātas.
Vajadzība kļūst par stimulu, ja apmierinājums nokritīsies zemāk par pieņemamo līmeni un tā paaugstināšanas iespējas manāmi palielina darba efektivitāti, bet apmierinātā vajadzība tādas funkcijas zaudē. Vajadzības apmierināšana nenoved pie automātiska augstākā līmeņa vajadzību apmierināšanas, jāņem vērā, ka katrā dotajā momentā dominē viena noteikta vajadzība, cilvēka darbība pakārtojas ne tikai tai, bet arī daudzām citām, kuras dažreiz ir grūti atpazīt.
Neapmierinātas vajadzības mudina cilvēkus uz aktīvām rīcībām, apmierinājumi pārstāj eksistēt, un viņu vietu ieņem neapmierinātās vajadzības.
Analizējot pētījuma rezultātus tika konstatēts:
• Zemāka līmeņa vajadzību apmierināšana ir tikai ceļš uz augstāka līmeņa vajadzību apmierināšanu, kas parastiem vārdiem nozīmē, ka ir jāēd, lai dzīvotu, nevis jādzīvo lai ēstu.
• Respondentiem ir svarīgs ne tikai pozitīvs novērtējums, bet arī citu cilvēku domas.
• Svarīgākās gan respondentam, gan respondentu grupai ir pašrealizācijas, izziņas un drošības vajadzības.
• Respondenta atbildes ir ļoti līdzīgas respondentu grupas atbildēm.
• Gan respondentu grupa, gan respondents tiecas pēc piederības, drošības, pašrealizācijas un materiālām vajadzībām.
…
