Iepirkumu komisijas pieņemtais lēmums par konkrētās iepirkumu procedūras uzvarētāju, ar kuru tik slēgts iepirkumu līgums ir administratīvais akts un saskaņā ar divpakāpju teoriju pasūtītājs, pieņemot šo lēmumu, darbojas publisko tiesību sfērā. Iepirkumu komisijas lēmums ir vairāku balsstiesīgu personu līdztekus vērsti gribas izteikumi un šādā tiesiskā darījumā apvienoto gribas izteikumu adresāts ir pasūtītājs.
Noskaidrojot, ka pieņemtais lēmums ir administratīvais akts, jāievēro tā apstrīdēšanas kārtība, kuras mērķis ir pārbaudīt administratīvā akta leģitimitāti. Autors uzsver, ja kāds no elementiem, kuriem obligāti jāpiemīt administratīvajam aktam, trūkst, tas nebūs administratīvais akts, bet gan kāds cits tiesībpiemērojošs1 vai cita veida akts un tādejādi netiks runāts par administratīvo aktu, kuru iespējams apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā publisko iepirkumu specifiku, šajā nozarē pieņemto administratīvo aktu apstrīdēšanai arī ir noteikta speciāla kārtība, proti, to regulē speciālās tiesību normas un vispārējās darbojas tikai aizpildot speciālo tiesību normu „robus”.
Lai gan daudzās valstīs valda uzskats, ka valsts pārvalde nespēj efektīvi un objektīvi izskatīt savus lēmumus, pat ja administratīvā apstrīdēšana ir vērsta augstākā iestādē vai speciālā administratīvā tribunālā, kvalitatīvas iekšējās izskatīšanas galvenie elementi ir labi saprotami. Veiksmīga administratīvās apstrīdēšanas vai iekšējās izskatīšanas sistēma ir tāda, kas darbojas caurspīdīgi un nodrošina ātru, izmaksās ekonomisku un neatkarīgu primāro administratīvo lēmumu vai aktu izskatīšanu.2 Tādejādi autors uzskata, ka tādai tai jābūt arī publisko iepirkumu jomā.
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 83.pantam persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai pretendē uz uzvaru un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga iesniegt prasību par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras norises laikā.
Prasību par minētajiem iespējamiem pārkāpumiem var iesniegt līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. Pēc iepirkuma līguma noslēgšanas iesnieguma iesniedzējs pasūtītāja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.…
