Darba uzdevums: Novērot mainību dabā
Darba objekti: 30 bērza lapas; 30 ozola lapas; 30 kļavas lapas
Darba teorētiskais pamatojums:
Iedzimtība. Par iedzimtību sauc visiem organismiem kopīgu īpašību saglabāt un nodot pēcnācējiem savu priekšteču uzbūves un funkciju īpašības.
Mainība. Par mainību sauc organismiem kopīgu īpašību iegūt jaunas pazīmes – atšķirības starp īpatņiem sugas robežās.
Neiedzimstošās mainības cēloņi. Organisma veidošanos ietekmē gan gēni, gan apdzīvojamās vides apstākļi. Šie apstākļi tad arī ir neiedzimstošās jeb modifikatīvās mainības iemesls. Tie var paātrināt vai palēnināt augšanu un attīstību, mainīt augu ziedu krāsu, taču gēni nemainās. Tieši neiedzimstošā mainība nosaka populācijas īpatņu pielāgotību mainīgajiem vides apstākļiem.
Iedzimstošās mainības cēloņi. Iedzimstošo mainību nosaka izmaiņas gēnos vai jaunu gēnu kombināciju veidošanās pēcnācējiem. Mutāciju veidošanos nosaka izmaiņas gēnos. Kombinatīvās mainības veidošanos nosaka jauna gēnu kombinācija pēcnācējos. Korelatīvā mainība ir saistīta ar to, ka viens un tas pats gēns ietekmē ne tikai vienas, bet divu un pat vairāku pazīmju veidošanos. Tādējādi visu veidu iedzimstošo mainību pamatā ir genotipa izmaiņa.…
