Bioloģija
Ķermeņa uzbūve. Kaķa ķermenis ir garš un lunkans, kauli nav masīvi, bet toties ļoti blīvi un izturīgi. Kaķa skeletā ir aptuveni 240 kaulu. Visas locītavas saistītas ar samērā brīvām saitēm. Ļoti spēcīgas ir ķepas, kurām ir asi, ievelkami nagi. Kaķis ir viens no retajiem zīdītājiem, kuriem ir atslēgas kauli. Līdz ar to viņš spēj sagrābt laupījumu, tverot no sāniem, un var pagriezt priekškājas ar pēdu un augšu. Tas ļauj kaķim ar priekškājām veikt sevišķi daudzveidīgas un veiklas kustības.
Kaķa krūškurvis ir samērā šaurs, tāpēc neliela ir sirds un plaušas. Rezultātā kaķis ātri piekūst un tam nepieciešams bieži atpūsties.
Kaķa gremošanas orgāni ir tipiski plēsējiem. Ietilpīgais kuņģis var īsā laikā uzņemt ļoti daudz barības. Zarnas ir samērā īsas, jo kaķis pārtiek, galvenokārt no uzturvielām bagātas, viegli sagremojamas olbaltumvielu barības - gaļas, olām un zivīm. Barība parasti pārstrādājas kaķa gremošanas sistēmā vienas diennakts laikā.
Kaķa zobi ir labi attīstīti, pielāgoti laupījuma satveršanai un saplosīšanai. Ar priekšzobiem un ilkņiem upuri satver, nonāvē un noplēš lielus gaļas gabalus. Tālāk žoklī atrodas plēsējzobi, kuri darbojas kā grieznes, nošķeļot nelielus barības gabaliņus. Visi šie zobi izaug kā piena zobi, kurus kaķēna astotajā mēnesī nomaina īstie zobi. Vienīgi īstie dzerokļi, kas paredzēti barības saberšanai, parādās bez zobu nomaiņas. Kaķis barību norij, gandrīz nesakošļādams. Kaķa apakšžoklis strādā tikai vertikālā virzienā, tas nespēj veikt sāniskas kustības, tādēļ kaķis nespēj sasmalcināt lielus kaulus.
…
