Maķedonieši apdzīvoja zemi uz ziemeļiem no Tesālijas, un gadu simteņiem tie negribot bija kalpojuši grieķiem kā robežsargi. Grieķi uzskatīja maķedoniešus daļēji par barbariem, jo tiem nebija polisas; to priekšgalā atradās valdnieks, kurš mantoja savu varu un kuru vienlaicīgi ievēlēja tautas sapulce. Maķedonieši uzskatīja, ka ir cēlušies no Hērakla un ir grieķi, - viņu aristokrāti runāja grieķu dialektā un piedalījās olimpiskajās spēlēs.
Jaunās maķedoniešu dinastijas pirmais ievērojamākais valdnieks bija Filips II (valdīja no 359.- 336.g.p.m.ē.). Viņš ieguva varu, pavēlēdams noslepkavot savu brāļa dēlu, kurš bija paredzēts kā nākošais valdnieks. Filips II bija pavadījis jaunību Tēbās kā ķīlnieks, kur iemācījās novērtēt grieķu kultūru un tās sasniegumus. Pēc tam, kad Filips kļuva valdnieks, viņš sāka karagājienus pret grieķu polisām. Filips izgudroja jaunu militāru taktiku: bruņoti ar 3m gariem pīķiem, tikai novietoti militārās ierindas centrā, tai laikā kad kavalērija uzbruka no flangiem. Maķedonieši pazina un izmantoja aplenkuma mašīnas. Tiem bija patstāvīga 40000 vīru liela armija.
Nostiprināja valsti un izveidoja spēcīgu karaspēku, Filips II sāka Maķedonijas teritorijas paplašināšanu, vispirms pakļaudams tai dienvidos esošās grieķu kolonijas. Izmantodams grieķu polisu savstarpējās ķildas, Filips II panāca, ka viens no Ziemeļgrieķijas apgabaliem- Tesālija atzina viņu par savu valdnieku.…
