Mana izvēlētā referāta tēma ir maksājumu bilances analīze un izvēlētais gads, kas tiks analizēts būs 2004.gads. Izvēlējos tāpēc, ka tas ļaus man vairāk apskatīt Latvijas ekonomisko stāvokli, kāds tas bija pagājušo gadu, un arī aplūkot šāgada datus, informāciju meklējot.
Darba sākumā nedaudz tiks aprakstīta, kas ir maksājuma bilance, kas tajā iekļaujas un kā tā tiek veidota. Tas tiek darīts, lai labāk varētu analizēt Latvijas maksājuma bilances stāvokli, 2004.gadā.
Pēc tam tiks veikta maksājuma bilances analīze par visu 2004.gadu kopumā un nedaudz ieskatoties, katra ceturkšņa maksājumu bilances analīzē, lai varētu redzēt, kā ir mainījušies katrs no maksājumu bilances posteņiem.
Tāpat tiks iekļauts neliels salīdzinājums ar 2003.gadu, lai labāk varētu redzēt un izprast, vai Latvijas ekonomiskais stāvoklis uzlabojas vai arī nav tik labs.
Maksājumu bilance ir statistikas pārskats par ekonomiskajiem darījumiem starp vienas valsts rezidentiem un pārējo pasauli (nerezidentienti) noteiktā periodā (mēnesī, ceturksnī, gadā). Maksājumu bilance ietver tekošo kontu, kapitāla un finanšu kontu. Zem šiem kontiem vēl atrodas dažādas apakšgrupas.
Lai varētu vieglāk analizēt maksājumu bilanci, tad tā tiek izlaista katru mēnesi un arī pa ceturkšņiem, kuru mērķis ir operatīvi sniegt informāciju par ekonomiskajiem darījumiem ar ārvalstīm, nodrošināt makroekonomisko procesu savlaicīgu analīzi. Tāpat maksājumu bilancē iekļautās dažādās apakšgrupas, ļauj ērti un ātri apskatīt, izanalizēt katra perioda datus. Jo dati ir sīki izdalīti, kas līdz ar to sniedz daudz vairāk informācijas, kas ļauj izdarīt pareizus un pilnvērtīgākus secinājumus, vai valstij būtu kaut kas jāpilnveido, vai arī ir jau sasniegts tāds līmenis, ka nevajag neko izmainīt. Paskatoties uz Latvijas ekonomisko stāvokli, tad manuprāt, nekad nebūs sasniegts tāds līmenis, ka nevajadzēs kaut ko uzlabot, vai arī nebūs nekas jādara.
Latvijā kopš 1992. gada maksājumu bilanci sagatavo un publicē katru ceturksni. No 1992. gada līdz 1999. gadam to veica Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde 9CSP). Bet sākot ar informāciju par 2000. gada l. ceturksni, maksājumu bilances sagatavošanu veic Latvijas Banka. Tā sāc, reģistrē un apkopo maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamos statistikas datus. Šo informāciju, viņa iegūst no dažāda veida institūcijām, piemēram, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas; CSP; Latvijas Republikas Finansu ministrijas; Valsts ieņēmumu dienesta; Valsts kases; Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra u.c.
1.1. Maksājuma bilances tekošais konts
Tā kā maksājumu bilance sastāv no diviem lieliem kontiem, tad pirmais un lielais konts ir tekošais konts, kas parāda veikto preču un pakalpojumu eksportu un importu, ienākumus un izdevumus (darba samaksu, dividendes, procentus) un kārtējos pārvedumus (pensijas, dāvinājumus, nodokļus), kas nav paredzēti noguldījumiem.
1. Galvenās sastāvdaļas ir arējā tirdzniecības bilance jeb preču tirdzniecības saldo.
Tā ir starpība starp preču eksportu un importu. Seit tiek iekļautas vispārējas nozīmes preces, preces pārstrādei, preču remontam, transporta organizāciju iegādātās preces un nemonetāro zeltu (zelts, kas neietilpst rezerves aktīvos).
Ārējās tirdzniecības statistikā tiek iekļauta arī informācija no CSP apkopotajiem pārskatiem par elektroenerģijas un dabasgāzes eksportu un importu. Tāpat par tirdzniecības apjomu uz kuģiem, kas zvejo eksteritoriālajos ūdeņos, informācija par Latvijā ražotajām un muitas noliktavās ievestajām precēm, kuras tiek, informācija no Latvijas Bankas peļņas un zaudējurnu aprēķina par banknošu drukāšanas un monētu kalšanas izdevumiem un Latvijas Bankas apkopotās nebanku ārējo maksājumu statistikas.…
