18.gadsimtā Anglijā sākās straujš kultūras un mākslas uzplaukuma, angļu nacionālās glezniecības skolas veidošanās. Gadsimta otrajā pusē Anglija līdz ar Franciju pat kļuva par vadošo stilu un modes noteicēju. Tēlotājmāksla attīstījās haotiski, radās un līdztekus pastāvēja vairāki virzieni un tendences. Glezniecības attīstībā ļoti būtiskas bija Apgaismības idejas un humānisms, kas sludināja ticību cilvēka prātam, mudināja aktīvi iejaukties sabiedriskajā dzīvē un pārveidot to ar izglītības un apgaismības palīdzību. Arī rokoko izsmalcinātā stilistika šajā zemē parādījās salīdzinoši vēlu, galvenokārt arhitektūrā, mēbeļu un sadzīves priekšmetu dizainā.
Pirmais nacionālās skolas pārstāvis Anglijā ir Viljams Hogārts (1697 - 1764) - drosmīgs, progresīvs un demokrātisks mākslinieks. Hogārta daiļrades loma un mērs bija derīgums sabiedrībai, morālā funkcija, apgaismības un humānisma ideju paušana. Viņa daiļradei raksturīgas asu, satīrisku darbu sērijas, kas tika būvētas līdzīgi dramaturģiskam sacerējumam. Tajās atradās vieta gan Lordu palātas pārstāvjiem, gan ielasmeitām. Interesanti, ka Hogārts nodarbojās ar savu ciklu izplatīšanu. Ar eļļu gleznotie darbi tika reproducēti gravīrās. Šim mērķim gleznotājs izmantoja lētus un ne pārāk kvalitatīvus līdzekļus, jo ofortu sēriju mērķis bija idejisks, nevis māksliniecisks. Par sensacionāliem kļuva cikli ar visai tiešiem un atklātiem nosaukumiem ("Maskarādes un operas", "Ielasmeitas karjera", "Modīgās laulības" u.c.). Savos darbos Hogārts ieviesa vienu no tipiskiem rokoko elementiem - tā saukto "skaistuma līniju" (šo manieri viņš apraksta darbā "Skaistuma analīze", 1753), kas izvijas un atgādina izstieptu "S" burtu.…
