Mākslas vēsture. Austrumu un Rietumu mākslas darbi

Budismā –
Garuda ir saprātīgs, milzīgs, plēsīgs putns.
Budismā Garudu sauc arī par Suparna (Pali: supaṇṇa), ar nozīmi „labi spārnotais”. Precīzs Garudas izmērs ir neskaidrs, bet tā spārni vēsta, ka tās varētu būt vairākas jūdzes. Turpmāk sacītais, iespējams, ir dzejas pārspīlējums, bet tā saka, ja Garudas spārniem viegli uzsit, tie rada tādu viesuļvētru kas liek debesīm satumst un mājām sabrukt. Cilvēks ir tik mazs, ka, lai paslēptos, tam ir vajadzīga tikai viena Garudas spalva. Garuda spēj izraut kokus ar visām to saknēm. Viņi spēja parādīties gan lieli, gan mazi, kā arī parādīties vai pazust pēc pašu vēlēšanās. Viņu spārnu vēziens ir 330 yojanas (viena yojana ir 40 km gara).
Manis izvēlētais mākslas darbs, Garuda, veidots no Džekfruta koka, jeb savādāk to dēvē arī par Nangka. Tas ir zināms kā lielākais koks pasaulē, kas nes augļus. Koka izcelsme rodama, dienvidrietumu lietus mežos Indijā, mūsdienu Keralas piekrastē, tas sastopams dienvidu un dienvidaustrumu Āzijas daļās. Šo koku plaši audzē tropu reģionos Indijā, Bangladešā, Nepālā, Šrilankā, Vjetnamā, Taizemē, Malaizijā, Indonēzijā un Filipīnās. Koka augļi var sasniegt 36 kg svaru, tie var būt līdz 90 cm gari un 50 cm plati. Mākslinieks, kurš veidojis šo Garudu, ir bijis ļoti precīzs. Katra Garudas detaļa izveidota perfekta. Putns izskatās ļauns un iedveš bailes ar pavērto knābi un lielajiem ilkņiem tajā, bet visas smalkās detaļas – kronis, ziedi, un ievērības cienīgie spārni – to padara par cēlu dzīvnieku, kurš sargā cilvēku no čūskas uzbrukuma un tās indes.
…