Latvijā meitenes var rast sevis veidošanas iespējas daudzos sporta veidos. Mākslas vingrošana ir viens no vispiemērotākajiem – tā ir visatbilstošākā nodarbe, lai izkoptu sievietes fizioloģiskās īpašības.
Ar mākslas vingrošanas palīdzību iespējams attīstīt pareizas kustību formas, mūzikas izpratni, prasmi ar kustībām izteikt savu emocionālu stāvokli. Mūzika, kas mākslas vingrošanas nodarbībās ir viena no svarīgākajiem faktoriem, attīsta dzirdi, ritma izjūtu, vispārējo muzikālo kultūru, rada lieliskus priekšnoteikumus kustību raksta un izteiksmes veidošanai. Mākslas vingrošana rosina radošu iztēli un iniciatīvu, katra kompozīcija dod ētisku baudījumu ne tikai pašām vingrotājām, bet arī skatītājiem.
Mākslas vingrošanas mērķis ir vingrotāju harmoniska attīstība, vispusīga kustību spēju pilnveidošana un veselības nostiprināšana. Mākslas vingrošana ir aciklisks, sarežģītas koordinācijas sporta veids, kura galvenie pamatelementi ir:
vingrojumi bez priekšmeta (līdzsvars, griezieni, viļņi, vēzieni, lēcieni, lokanības elementi utt.);
vingrojumi ar priekšmetiem (auklu, apli, bumbu, vālītēm, lentu);
dejas elementi (modernas, tautas, klasiskās)
akrobātiski vingrojumi;
ritmika (vingrojumi kustību un mūzikas saskaņošanai);
vingrošanas pamatelementi (vispārattīstošie, ierindas, lietišķie vingrojumi);
vingrinājumi no citiem sporta veidiem.
Par mākslas vingrošanas specifiku varētu nosaukt tās polistruktūru, kas nemitīgi mainās. Kompozīcijās ir brīva pārvietošanās pa laukumu, kas ietver sevī dejas, plastikas, ritmikas ar mūziku saskaņotas kustības ar un bez priekšmetiem, kā arī dažādus akrobātiskus elementus, kurus pieļauj sacensību noteikumi.
Mākslas vingrošanā galvenā uzmanība tiek akcentēta uz izteiksmīgām kustībām, bez kurām nevar panākt artistisko izpildījumu, un katra vingrojumā radīt kompozīcijas individuālo tēlu.
Šajā sporta veidā spilgti izteikta ir nepieciešamība attīstīt un pilnveidot tādas kustību īpašības kā, plecu joslas muskuļu ātruma spēks, izturība utt. Liela nozīme ir lokanībai visos tās izpausmes veidos (pasīvā, aktīvā, maksimāli attīstīts kustīgums gūžu locītavās). Bez tam šī sporta veida specifika prasa smalkās kustību koordinācijas attīstīšanu un pilnveidošanu, veiklību, ritma izjūtu, muzikalitāti, artistiskumu.
Salīdzinot šodienas vingrošanu ar pagātnes vingrošanu, jāatzīmē, ka vingrojumu kompozīcijas kļūst sarežģītāk, un ar katru gadu būs vēl grūtākas, kā ķermeņu elementos, tā arī kustības ar priekšmetiem.
Trenera vadības darbību var attiecināt uz sociālās valdīšanas sfēru, jo sporta nodarbību misija ir caur cilvēka fizisko pilnveidošanu risināt tā harmoniskas personības veidošanas uzdevumus. Trenera darbība iekļauj sevī arī socioloģiskos, psiholoģiskos, organizatoriskos aspektus.
Metodiskie norādījumi:
Lai organizētu mākslas vingrošanas grupu, ir nepieciešams veikt dažādus pasākumus, lai meitenes varētu pārliecināties par mākslas vingrošanas skaistumu un noderību. Rekomendē vadīt atklātās stundas un paraugdemonstrējumus ar labāko vingrotāju uzstāšanos. Vēlams, lai demonstrējumus skatītos arī vecāki.
Mākslas vingrošanas pulciņā uzņemtās meitenes ir jāsadala grupās, atkarībā no sagatavotības līmeņa, lai iesācējas meitenes nezaudētu ticību savām spējām un meitenes ar lielāku sagatavotības līmeni neatkārtotu vienus un tos pašus apgūtos vingrojumus.
Sagatavotības kritēriji skaitās tādi komponenti, kā muzikalitāte (dzirde, muzikālais ritms), dejiskums, lokanība un kopējā fiziskā attīstība.
Nodarboties ar mākslas vingrošanu ir ieteicams divas, trīs reizes nedēļā pusotru stundu (iesācējiem). Svarīgi, lai treniņš sevī ietvertu dažādus vingrojumus, kas daudzpusīgi ietekmē ķermeņa attīstību.…
