Mākslīgais iedegums
Mākslīgais iedegums ir tāds iedegums, ko nevar iegūt no saules. Kā, piemēram, solārijs, pašbrūninošie krēmi, salvetes, brūninošā duša u.c.
2.1.1Solārijs
S. Puntule saka, ka solārijs ir viens no izplatītākajiem mākslīgā iedeguma veidiem. Toties vēl nav pierādīts vai tas ir kaitīgāks par saules iedegumu, vai nē. Protams, ja aparatūra darbojas nevainojami un tiek ievēroti visi noteikumu, solārijā nav tik liela riska iegūt apdegumus kā zem klajas debess, jo filtri bloķē starojuma ultravioleto daļu. Tomēr nevajadzētu pārlieku aizrauties ar sauļošanos.[16]
Katrs ultravioletās gaismas stars tiek uztverts-vai nu tas notiek solārijā, vai zem klajas debess. S. Puntule brīdina, ja jums tīk izskatīties iedegušai arī ziemā, jūs riskējat būtiski pārsniegt savu kopējo gada normu.[16]
Arī aparatūra darbojas ne vienmēr nevainojami. Ja filtri būs bojāti-un to diemžēl nevar ne saredzēt, ne sajust-āda seansa laikā saņems daudz vairāk bīstamā starojuma nekā vajadzētu.[11]
UV starojums, kas nāk no saules ir diezgan līdzīgs solāriju lampu UV sarojumam.To veido A un B staru kopums.I. Henilāne ir pierādījusi, ka proporcionāli mazāko daļu veido B stari, jo tie satur lielāku enerģiju. Tie iedarbojas uz ādas virsmu, stimulējot melanīna rašanos. Tie pigmenti, kas ir tikko izveidojušies ir gaišākā krāsā, bet A staru ietekmē tie oksidējas un āda kļūst brūna. Iedegums patiesībā ir imūnsistēmas izraisīta aizsarg reakcija pret ādas bojājumu. UVA rada iedegumu, bet UVB var izraisīt apdegumu, tāpēc solāriju lampas izstaro dozētu UVB staru daudzumu. Solāriju iekārtas, piedāvā kontrolētu, cilvēka organismam pielāgotu UV starojumu vidi. [6]
Vienlaicīgi uzturoties gan mākslīgajā saulē, gan dabiskajā, rodas ādas sabiezējums-tas ir veids, kā ķermenis aizsargā sevi. I. Henilāne pierāda to, ka ādas apdegumi sekmē ādas vēža rašanos. Mūsdienu modernās solārija iekārtas spēj nodrošināt pareizu starojuma daudzumu , kas nekaitē cilvēkam un veselībai, bet, tomēr, neviens nespēj to garantēt, jo katrs pakļauj sevi zināmam riskam. …
