SECINĀJUMI
1. Mūsdienās ir vērojama strauja informācijas un datu eksponenciālā dubultošanās, kuras rezultātā kopējais informācijas daudzums cilvēka smadzenēm kļūst aizvien grūtāk uztverams un apstrādājams.
2. Cilvēka uzkrātās zināšanas pietiekami īsā laikā zaudē savu aktualitāti un “noveco”, tas ir, kļūst nepatiesas un neatbilstošas attiecībā pret jaunākajiem tehnoloģiskajiem un zinātniskajiem atklājumiem.
3. Lai risinātu minētās problēmas, viens no visticamākajiem variantiem ir stiprā mākslīgā intelekta izstrāde, kas iespējama divos veidos – vai nu mēģinot cilvēka prātu ielādēt, ierakstīt kādā no datu nesējiem, radot hibrīdu MI, vai arī veikt mākslīgā intelekta izstrādi “no nulles”.
4. Idejas par mākslīgo intelektu vai vismaz mehāniskām un automatizētām, autonomām mašīnām meklējamas jau Senajā Grieķijā – mītos par dievu, kalēju Hēfaistu.
5. Mākslīgais intelekts jau kopš 19. gs. sākuma ir viens no daiļliteratūras zinātniskās fantastikas žanra galvenajiem virzieniem. Daiļliteratūrā izteiktie pieņēmumi un idejas par MI, tā mijiedarbību ar cilvēciskām būtnēm, tiek izmantotas vēl aizvien mūsdienās, veidojot gan vājā, gan stiprā mākslīgā intelekta prototipus. Būtiska loma minama A, Azimova trīs robotikas likumiem.
6. Nozīmīga loma mākslīgā intelekta attīstībā ir angļu matemātiķim un datorzinātniekam Alanam Tjūringam, kurš izveidoja gan Tjūringa mašīnas teorētisko modeli, gan izstrādāja mūsdienās vēl aizvien plaši pielietoto Tjūringa testu.
7. Mākslīgais intelekts ir uzvarējis cilvēku (vadošo pasaules čempionu) tādās zināmās galda spēlēs kā šahs (Deep Blue programma) un Go (AlphaGo programma).…
