Makss Vēbers ir dzimis Erfurtē, Vācijā, 1864. gada 21. aprīlī tā laika vidusšķiras ģimenē. M.Vēbera tēvs bija birokrāts, kurš pretendēja uz salīdzinoši nozīmīgu politisko pozīciju, māte bija nodevusies Kalvinismam un tiecās dzīvot askētisku dzīvi, brīvu no pasaulīgām baudām, pēc kurām turpretī tiecās viņas vīrs, M.Vēbera tēvs. Vecāku atšķirīgās intereses nozīmīgi ietekmējušas arī M.Vēbera intelektuālo orientāciju un psiholoģisko attīstību. Sākumā M.Vēbers bija pieņēmis tēva orientāciju, bet vēlāk pietuvojies mātes pasaules un dzīves izpratnei. M.Vēbera psihi šī nepieciešamība izvēlēties starp diviem tik atšķirīgiem poliem ietekmējusi negatīvi [R.Aron, 1: 110.].
Lai nu kā, bet M.Vēbera dzīves laiks ir aptvēris arī vienu no svarīgākajiem vācu vēstures laikiem – vācu valstisko organizēšanos un īsteno politiku, vācu problēmu samudžināšanos un saasināšanos, Vācijas lomas pieaugšanu Eiropas nāciju politiskajās spēlēs, Pirmo pasaules karu un tā sekas. Šā laika problēmas tad arī kļūst par vēl vienu neatņemamu sastāvdaļu M.Vēbera personīgajā pieredzē un domāšanā. Uz to ir vērstas viņa zinātniskās intereses, atsedzot šīs sava laika sociālās un politiskās attiecības un to vēsturiskās sakarības.
M.Vēbers ir studējis jurisprudenci Heidelbergas universitātē vēlāk arī Berlīnē un Getingenē, kur tieši nav apguvis tikai jurista profesiju, bet arī tausaimniecību, vēsturi, filosofiju un teoloģiju. Tātad M.Vēbers savās interesēs ir bijis ļoti daudzpusīgs, kas atspoguļojies arī viņa darbos. Piemēram, ekonomisko attīstību M.Vēbers ir skatījis ciešā saistībā ar dzīves tiesiskajiem, ētiski reliģiskajiem, etnogrāfiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem.
Pastiprinoties M.Vēbera interesei par praktisko politiku, viņš iestājies Sociālpolitikas savienībā, pēc kuras pasūtījuma 1892.gadā viņš ir veicis pētījumu “Laukstrādnieku apstākļi Austrumelbas Vācijā”, aptaujājot 3180 respondentu.
1894.gadā M.Vēbers uzsācis darbu Freiburgas universitātē, bet 1896.gadā kļuvis par ekonomikas profesoru Heidelburgas universitātē.…