Gribas izteikums un īstums
Civiltiesiska darījuma noslēgšanā ir ļoti būtisks gribas izteikums un tā īstums. Gribas izteikums var izpausties dažādi: vai nu noteikti, vai arī klusējot. Noteikti gribu var izteikt :
● ar vārdiem:
● mutiski;
● rakstiski;
● ar zīmēm, kuriem ir vārda nozīme.
Likums var noteikt gribas izteikumam zināmu formu.
Gribas izteikumam jābūt nopietnam!!!
Ja izteikums tika izdarīts pa jokam, tad tam nav nekādu tiesisku seku.
Nav nekādu tiesisku seku arī tādā gadījumā, ja griba izteikta tikai izskata pēc. Tādi darījumi saucās par šķietamiem jeb fiktīviem.
Jāņem vērā, kā tās neattiecas uz gadījumu, kad ar to ir saistīts prettiesīgs trešās personas maldinājums.
Kad darījums ir gan nopietni gribēts, bet apslēpts aiz kāda cita darījuma, tad piemērojami noteikumi, kas attiecas uz pušu patiesi domātu darījumu, ja vien ar to nav bijis nolūka pievilt trešo personu vai vispār izdarīt kaut ko prettiesīgu; bet otrs, tikai izskata pēc noslēgtais darījums, paliek spēkā tikai tiktāl, ciktāl tas izrādās par vajadzīgu pirmā uzturēšanai spēkā. Tādu darījumu sauc par simulatīvu. Piemēram, ja tika noslēgts dāvinājuma līgums (kurš skaitās bezatlīdzības), bet par dāvinājuma priekšmetu tika samaksāts, tad patiesībā tas ir pirkuma – pārdevuma līgums. Tādus darījumus biežāk slēdz ar nolūku maksāt mazāku valsts nodevu.
Fiktīvie un simulatīvie darījumi ir absolūti spēkā neesoši.
Darījuma spēkā esamības priekšnoteikums ir gribas brīva izpausme. Lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi – bez maldības, viltus vai spaidiem.
Bieži vien cilvēki slēdz darījumus maldībā, pievilti vai piespiesti. Slēdzot darījumu cilvēki nereti kļūdās un tas ir cilvēcīgi. Svarīgas kļūdas gadījumā darījums kļūst amorāls gan tādēļ, ka tas savā būtībā neatbilst vismaz vienas puses patiesajai gribai, gan tādēļ, ka kļūdas dēļ tas kļūst nelīdzsvarots, netaisns no pušu interešu viedokļa.
Šajā referātā es izskatīšu vienu no gribas defektiem – maldību. Tā ir ļoti bieži sastopama praksē, taču reti kļūst par tiesiska darījuma izbeigšanas iemeslu – bieži vien tā tikai sekmē darījuma grozīšanu.…
