Maldība, tās veidi un tiesiskās sekas

Darba mērķis ir pēc iespējas sīkāk noskaidrot maldības veidus un to iedalījumu, jo Civillikums nedod pilnīgu informāciju par maldības grupām un apakšgrupām. Pēc maldības veidu noskaidrošanas ir iespējams uzskatāmāk noskaidrot kā attiecīgā maldība ietekmē darījuma spēku un kādām tiesiskajām sekām ir jāiestājas.
Šajā darbā mēģināšu noskaidrot vai līdzīga maldība katrā atsevišķā gadījumā darījumu ietekmē vienādi un vai, kā minēts Civillikumā, tikai faktiska atvainojama un svarīga maldība ietekmē darījuma spēku un vai vienīgās sekas var būt darījuma atzīšana par spēkā neesošu vai atceļamu. Kādiem noteikumiem jāizpildās, lai tiesa atzītu, ka notikusi konkrēta maldība?
Šajā darbā tiek apskatīti maldības veidi kādi tie ir dažādās valstīs un apkopoti, tādēļ dažas no maldības apakšgrupās nedaudz pārklājas.
Darbs pamatā balstās un tiesību normu izpēti un mēģinājumu piemeklēt gadījumu, kad normu tiesiskās sekas tiek vai netiek piemērotas. Šajā darbā kā piemēri, lai labāk ilustrētu katra maldības veida kopīgo un atšķirīgo ir izmantoti Anglijas un Velsas Augstākās tiesas (Apelācijas, Augstākās un Kroņa tiesu) spriedumi. Šie spriedumi ir kā galvenais informācijas avots tam, lai noskaidrotu kādas tiesiskās sekas var izraisīt maldība.
Vairumā izmantoto materiālu maldība tiek iedalīta vienpusējā un abpusējā (divpusējā), bet, manuprāt, šis iedalījums nesniedz pilnīgu ieskatu maldības veidos, tādēļ izmantoju atšķirīgu iedalījumu, kurš, manuprāt, skaidrāk izklāsta to, cik maldība var būt dažāda.
Darba pamatā tiek izmantoti prof. Kalvja Torgāna Civillikuma komentāri un dažādu ārvalstu tiesnešu spriedumi un to pamatojumi. …