Secinājumi
Es secinu, ka esmu pilnīgi normāli attīstījusies savos tīņu gados. Izprotu dzīves vērtības. Apzinos savus plusus un mīnusus. Mans pašvērtējums ir atbilstošs, nav ne pārāk augsts, ne pārāk zems. No 16 līdz 19 gadiem mans uzskats ļoti atšķiras par dzīves vērtībām, nevis kāds tas bija bērnībā, ir manāmas pārmaiņas, esmu kļuvusi pieaugušāka, gan emocionāli, gan prātā, gan izskatā.
Zinu, ka man ir jācīnās ar savām bailēm, traumām, lai dzīve kļūtu drošāka. Ļoti jāpiedomā par savas ģimenes attiecībām, nevajag attālināties, it sevišķi tagad, kad daudz laika pavadām šķirti. Priecājos par savu bērnību, jo uzskatu, ka ģimene mani ir ļoti labi izaudzinājusi. Ir ieaudzinājuši manī sapratni pret dzīves vērtībām un galvenais dzīvesprieku. Ir jauki, kad kāds par tevi rūpējas un, kad tu vari par kādu rūpēties.
Bija ļoti interesanti un tai pašā laikā sarežģīti analizēt sevi. Kaut ko tādu darīju pirmo reizi. Varēja atklāt kaut ko tādu, ko tu dzīvē nemaz tā nemani.
…