Manas pārdomas par Imanta Ziedoņa dzīves gājumu un literāro darbību

Latviešu dzejnieks, kurš dzimis Slokas pagasta Ragaciemā. Latviešu dzjenieks, kurš pēc Tukuma 1.vidusskolas absolvēšanas 1952.gadā uzsācis un 1959.gadā pabeidzis studijas LVU vēstures un filozofijas fakultātē neklātienē. Vēlāk beidzis Augstākas literatūras kursus Maskavā Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtā (1964.g.).
Imants ziedonis – apņēmīgs, entuziastisks, radošs un brīvs savās gara izpausmēs.
Ziedonis ir dzejnieks, epifāniju autors, kā arī aprakstu, pasaku, dažādu apcerju un eseju autors. Dzejnieks, kura daiļdarbi tulkoti vairākās pasaules tautu valodās, tostarp franču, zviedru, rumāņu, tadžiku, igauņu, kā arī krievu, vācu, lietuviešu u.c. valodās.
Pirms sava talanta izlaišanas brīvībā studiju gados I.Ziedonis strādājis dažādus gadījuma darbus, sākot ar bibliotekāra un beidzot ar ceļu remontstrādnieka darbiem. Šie pavisam nepiemērotie darbi šādam dižgaram redzami nav nomākuši ne viņa spējas, ne iedvesmu jauniem darbiem. Tā 1961.gadā iznāk Ziedoņa pirmais dzejas krājums „Zemes un Sapņu smilts.”
Imants Ziedonis plašāk pazīstams ar pasakām „Krāsainās pasakas”, „Blēņas un pasakas” u.c., dzejas krājumiem „Motocikls” (1965), „Es ieeju sevī” (1968), „Kā svece deg” (1971), kā arī „Epifāniju” 1.grāmatu (1971)un 2.grāmatu (1974).
Rakstīšana noteikti ir bijusi Ziedoņa īstā sutība. Bieži sastopami cilvēki, kuri apzinās to, ko vēlas sasniegt nākotnē tieši studiju laikā, pēc skolas beigšanas u.tml.. Tā arī Ziedonis „sēdēju verandā, un pēkšņi kā apskaidrotība – sajutu, ka mīlu šo pasauli, ar visiem suņiem, zemi un ūdeņiem. Es tik ļoti mīļoju (kā saka Ojārs Vācietis), ka tas bija obligāti jāpauž...” to sapratis studiju gados.
…