Manipulācijas

Attiecības starp cilvēkiem atšķiras pēc attieksmes pret otru cilvēku. Galējības ir tad, kad otrs tiek uzskatīts par lietu, priekšmetu, līdzekli savu mērķu sasniegšanai (dominēšana) un kad otrs cilvēks ir patstāvīga vērtība un attiecības tiek balstītas uz vienprātību un saskaņu (draudzība). Starp šiem galējiem attiecību veidiem ir vēl arī sadarbība (otrs ir līdzvērtīgs partneris, ar kuru ir jārēķinās), konkurence (kad otrs tiek uztverts kā bīstams un neparedzams un tāpēc ar viņa spēku gan rēķinās, gan no tā bīstas) un manipulācija. Manipulatīvajās attiecībās otrs cilvēks tiek uztverts kā savdabīgs priekšmets. Viņa intereses tiek ignorētas, bet manipulētāja vajadzības - realizētas ar slēptu psiholoģisku iedarbību (biežāk sastopamie iedarbības veidi ir provokācija, mānīšana, intrigas, mājieni).
Manipulācija tiek definēta kā slēpta psiholoģiska iedarbība, kuras rezultātā otrs cilvēks izjūt vēlmes, kas atšķiras no viņa paša tobrīd aktuālajām vēlmēm.
Tātad manipulāciju var izskaidrot kā psiholoģisku iedarbību, kad manipulētājs, pielietojot savas prasmes, otra cilvēka psihē “iedveš” mērķus, vēlmes, attiecības, kas atšķiras no tām, kas “upurim” ir dotajā brīdi. Manipulācija ir slēpta iedarbība, kas liek otram mainīt savu darbības virzienu un veikt manipulētājam vajadzīgas darbības. Tāpēc par manipulāciju varētu saukt darbību, kas tiek vērsta uz cita cilvēka pakļaušanu, uz viņa vadīšanu, un šī darbība tiek veikta tik prasmīgi, ka tās upurim rodas iespaids, ka viņš pats vada savu uzvedību, savu rīcību.
Manipulācijas upuris ir kā marionete, kas it kā pati kustas, taču patiesībā ir lelle, kuras kustības ar aukliņām vada kāds cits……