Daudzus savus sasniegumus babilonieši pārņēma, asimilēja no šumeru kultūras, kura jau atradās tieši tajā zemē, kur ap 2000 g.p.m.ē. izveidojās Babilonijas valsts. Visu pieredzi ko viņi saņēma no šumeriem, viņi uzlaboja un piemēroja saviem pasaules uzskatiem. Bet ne jau visu viņi pārņēma, daudz ko babilonieši izdomāja, izveidoja un sacerēja arī no jauna.
Tieši senajā Babilonijā daudzi zinātnieki saskata saknes tādām „slepenām” zinātnēm kā alķīmija, astroloģija, maģija, astronomija. Kad diženais Pitagors persiešu uzbrukuma laikā Ēģiptei bija nonācis gūstā, viņš ilgu laiku mācījās pie Babilonijas priesteriem. No viņiem, no priesteriem, Pitagors uzzināja par skaitļiem, par mūziku, par planētām un zvaigznēm. Pateicoties Pitagoram, šīs zināšanas izplatījās „civilizētajā” pasaulē.
Babilonijas amatnieki bija labi meistari daudzās tehnikas un tehnoloģijas jomās. Tie bija apguvuši metalurģiju, audumu balināšanu, krāsošanu, krāsu un pigmentu izgatavošanu, kosmētiku, parfimēriju, farmāciju u.c. Īpaši uzsveramas ir viņu matemātikas zināsanas.Babilonijas ārsti izdarīja ķirurģiskas operācijas un pat Hammurapi likumu krājumā vairāki paragrāfi veltīti ķirurģijai. Valdnieka Nebukadnecara II valdīšanas laikā tika uzbūvēts gan Babilonas galvenajam dievam Mardukam veltītais Esagila templis, gan templim blakus esošais zikurāts Etemenanki, Bībelē dēvēts par Bābeles torni, gan viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Babilonas gaisa dārzi1. Par to visu mums ir jāpasakās šai apbrīnojamajai civilizācijai, kura divos posmos apdzīvoja Divupi.…