Kas notiek ar mantu pēc tās īpašnieka nāves? Kam ir tiesības šo mantu pārņemt kā savu?
Šādi jautājumi, kas saistās ar mantas likteņa tālāko noteikšanu pēc taš īpašnieka nāves, ir bijuši aktuāli jau kopš pašu pirmo lietu rašanās un piederēšanas kādam tās radītājam vai īpašniekam.
Reti kurš vēlas brīvprātīgi izteikt atteikumu no viņam pilnīgi par velti piekritušās mantas vai cita rakstura vērtības, un bieži vien par šādām mantām notiek pat savstarpējas cīņas (it īpaši, ja mantojumam ir liela vērtība tās iespējamo saņēmēju redzējumā, un ja šādas mantas iegūšanai pastāv zināmi šķēršļi, kurus iespējams pārvarēt ar noteikta rakstura cīņu). Tieši tādēļ tiek saskatīta nepieciešamība pēc normām, kas reglamentētu visus jautājumus, kuri skar mantas tālāko virzību un piederību jaunajam īpašniekam, pēc līdzšinējā īpašnieka nāves.
Sabiedrība necieš tādu stāvokli, ja manta ilgi paliek bez saimnieka. Ja cilvēks nomirst, tad atstātā manta bieži nevar gaidīt, kamēr to pieņems mantinieki, bet tā prasa neatliekamu rīkošanos. Šajā darbā apskatīšu kas ir mantojums, kā mantojums atklājas, un kādas darbības nepieciešamas, lai pieņemtu to.
Izvēlējos šo tematu, jo uzskatu, ka jebkuram cilvēkam ir būtiski zināt, kā pareizi rīkoties gadījumos, kad pēkšņi ir atklājies, ka kādam pienākas mantojums, vai pieņemt to vai atraidīt, jo līdzi var nākt ne tikai manta, bet arī visi parādi, ko var būt atstājis mantojuma atstājējs.
…