Cilvēkam svarīgu lomu spēlē mantiskie labumi, kas tiek iegūti dzīves laikā, vairoti un uzkrāti. Un viena no būtiskām darbībām ir minēto labumu nodošana tiem, kas turpinās dzīvot pēc mantas īpašnieka nāves. Cilvēks dzīvo tikai vienu mūžu, bet viņa augļi kā mantojums var pāriet no paaudzes uz paaudzi. Tāpēc mums visiem nākas savas dzīves laikā sastapties ar mantojuma lietām, piedalīties tajās. Sākot jau ar brīdi, kad saņemam no iepriekšējām paaudzēm to labumus un visbeidzot, nododot savā dzīves laikā iegūto un sakrāto mantu un citus labumus saviem pēcnācējiem. Daudzi no mums, kas saskārušies savā dzīvē ar mantojuma lietām, kā arī piedalījušies tajās, ir secinājuši, ka tās ir ļoti sarežģītas un komplicētas. Mantas pāreju no vienas personas citai, ko radījusi personas nāve, sauc par mantošanu. Juridiski termins “nāve” ir jāsaprot ne vien personas fiziskā nāve, bet arī pasludināšana par mirušu. Tiesības iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā sauc par mantojuma tiesību. Pašlaik ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības brīvi lemt par savas mantas turpmāko likteni. Daudzi cilvēki jau pusmūža vecumā sāk nopietni domāt par to, kam atstāt savu mantu un kā to labāk izdarīt.
Mantojuma pāreju regulē mantojuma tiesības, kas pastāv kopš sirmas senatnes un ir cieši saistītas ar privātīpašuma attīstību. Tām ir liela nozīme sabiedrības dzīvē. Jebkura fiziska vai juridiska persona ir tiesīga brīvi pieņemt lēmumu par kādas personas, fiziskas vai juridiskas, iecelšanu mantojuma tiesībās, sastādīt mantojuma līgumus, kā arī novēlēt mantojumu pēdējās gribas rīkojumā, un tādu gribu var izteikt brīvi un neierobežoti. Taču cilvēki ir ļoti dažādi un attiecības starp tiem arī ir svārstīgas. Bieži vien nākas secināt, ka mantotspēja, arī starp tuviem radiniekiem, var tikt ierobežota, tajā pat laikā kāds tiek atstumts no mantojuma. Ikdienā nereti mantojuma atklāšanās brīdī starp mantiniekiem rodas strīdi, it īpaši, ja kādam mantošanas tiesības tiek ierobežotas vai atņemtas. Mantojuma tiesības ir cieši saistītas ar lietu, īpašuma tiesībām, jo pēc cilvēka nāves viņa īpašums pārvēršas mantojumā, un mantojums kļūst par mantinieka īpašumu. Tās ir saistītas arī ar ģimenes tiesību normām, jo mantinieki parasti ir mirušā tuvinieki un citi radinieki, ar saistību tiesībām, jo uz mantinieku pāriet daudzas mantojuma atstājēja saistības. …
