Cilvēkam svarīgu lomu spēlē mantiskie labumi, kas tiek iegūti dzīves laikā, vairoti un uzkrāti. Un viena no būtiskām darbībām ir minēto labumu nodošana tiem, kas turpinās dzīvot pēc mantas īpašnieka nāves. Cilvēks dzīvo tikai vienu mūžu, bet viņa augļi kā mantojums var pāriet no paaudzes uz paaudzi. Tāpēc mums visiem nākas savas dzīves laikā sastapties ar mantojuma lietām, piedalīties tajās. Vispirms jau saņemot no iepriekšējām paaudzēm to labumus un visbeidzot, nododot savus labumus saviem pēcnācējiem. Daudzi no mums, kas saskārušies savā dzīvē ar mantojuma lietām, kā arī piedalījušies tajās, ir secinājuši, ka tās ir ļoti sarežģītas un komplicētas.
Mantojuma pāreju regulē mantojuma tiesības, kas pastāv kopš sirmas senatnes un ir cieši saistītas ar privātīpašuma attīstību. Tām ir liela nozīme sabiedrības dzīvē. Jebkura fiziska vai juridiska persona ir tiesīga brīvi pieņemt lēmumu par kādas personas, fiziskas vai juridiskas, iecelšanu mantojuma tiesībās, sastādīt mantojuma līgumus, kā arī novēlēt mantojumu pēdējās gribas rīkojumā, un tādu gribu var izteikt brīvi un neierobežoti. Taču cilvēki ir ļoti dažādi un attiecības starp tiem arī ir svārstīgas. Bieži vien nākas secināt, ka mantot spēja, arī starp tuviem radiniekiem, var tikt ierobežota, tajā pat laikā kāds tiek atstumts no mantojuma. Ikdienā nereti mantojuma atklāšanās brīdī starp mantiniekiem rodas strīdi, it īpaši, ja kādam mantošanas tiesības tiek ierobežotas vai atņemtas. Mantojuma tiesības ir cieši saistītas ar lietu, īpašuma tiesībām, jo pēc cilvēka nāves viņa īpašums pārvēršas mantojumā, un mantojums kļūst par mantinieka īpašumu. Tās ir saistītas arī ar ģimenes tiesību normām, jo mantinieki parasti ir mirušā tuvinieki un citi radinieki, ar saistību tiesībām, jo uz mantinieku pāriet daudzas mantojuma atstājēja saistības.
Par mantojuma tālāko likteni var sākt rūpēties pats mantojuma atstājējs, sastādot testamentu, kas var būt gan publisks gan privāts, vai noslēdzot mantojuma līgumu. Savā iepriekšējā darba vietā notariālajā kantorī nācās saskarties ar faktu, ka cilvēki, noformējot savu mantību matiniekiem, parasti izvēlas vai nu dāvinājuma (vai fiktīvus pirkuma) līgumus vai arī sastāda testamentus. Bieži vien šīs darbības tiek atliktas dienu no dienas pamatojoties uz mantojuma atstājēja nevēlēšanos šķirties no savas mantības dzīvam esot. Un pienāk brīdis, kad mantojuma atstājēja smaga slimība vai dzīves letāls iznākums neļauj līdz galam noformēt visus nepieciešamos dokumentus. Mantinieki ir spiesti pierādīt savas mantojuma tiesības un ilgstoši risināt ar tām saistītos jautājumus. Vislielākās grūtības rodas mantiniekiem pēc tam, kad atkājas mantojums un jākārto mantojuma iegūšana likumā noteiktajā kārtībā. Šeit bieži rodas strīdi starp mantiniekiem par mantojuma tiesībām vai par mantojuma sadali.
Kā vienu no iepriekš minēto problēmu risinājumiem saskatu līgumisko mantošanu, kad, pamatojoties uz divpusēju līgumu, mantojuma atstājējs un mantinieks laicīgi atrisina savstarpējās problēmas un sakārto ar mantas tiesību pāreju saistītos jautājumus. Esmu konstatējis, ka nav izstrādāts vienots mantošanas līguma modelis, kuru varētu cilvēki izmantot par pamatu savu līgumu izstrādāšanai.…
